Nierēm ir būtiska nozīme organisma funkcionēšanā. Tās attīra to no šlakvielām, regulē asinsspiedienu, kā arī stimulē eritrocītu rašanos kaulu smadzenēs.
Lai nieres būtu veselas, ir svarīgi tās saudzēt: pietiekamā daudzumā dzert ūdeni, uzturā mazāk lietot sāli, nesmēķēt u.c. No nieru saslimšanām visbiežāk sastopams nieru iekaisums. Tāpat daudziem nākas saskarties ar nierakmeņu slimību. Trešā izplatītākā ar šo orgānu saistītā saslimšana ir nieru audzējs.
Kā var konstatēt, ka organismā iemājojusi šī ļaundabīgā saslimšana un kādas ir tās ārstēšanas iespējas, par to saruna ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas urologu Māri Jakubovski.
– Kāds ir nieru vēža rašanās cēlonis?
– Uzsākot šo sarunu, ir svarīgi pieminēt, ka Latvija pasaulē ieņem ceturto vietu saslimšanā ar nieru vēzi un otro – mirstībā. Tiek lēsts, ka viens no būtiskākajiem cēloņiem ir paaugstināts asinsspiediens, medikamenti, ar kuriem tas tiek ārstēts, iekaisuma procesi nierēs. Tikpat labi vainojamas var būt arī indīgās un toksiskās vielas (viena no versijām ir tā, ka Latvijā cilvēki par daudz lieto kūpinājumus). Tāpat savu lomu var spēlēt cukura diabēts, adipozitāte.
– Ko vajadzētu darīt, lai pasargātu sevi no nieru vēža un vai vispār ir kāda iespēja no tā izvairīties?
– Mans viedoklis ir tāds, ka cilvēki nevar sevi no vēža pasargāt. Vienīgais, ja tic karmai vai kaut kam augstākam, kas mums skolās nav mācīts, tad būtu jāmaina domāšanas veids. Proti, lai mēģinātu izvairīties no vēža un citām saslimšanām, ir svarīgi mācīties dzīvot bez stresa. Labs piemērs ir mūsu vecākais, nu jau labu laiku kā aizsaules ceļos aizgājušais aktieris Ēvalds Valters, kurš nodzīvoja 100 gadus. Tagad televīzijā demonstrētos raidījumos par personībām ir redzams, ka viņš ir mācējis absolūti tolerēt savu stresu – to neradīt un iet tam pāri.
– Kādas pazīmes varētu liecināt par to, ka organismā, iespējams, iemājojis nieru vēzis? Ne katrs ir gatavs regulāri izmeklēt savu organismu, lai pārliecinātos, ka viņam nav ļaundabīga audzēja!
– Bet to vajadzētu darīt! Protams, šādai izmeklēšanai nepieciešams laiks, turklāt tas arī prasa zināmus līdzekļus. Taču ikvienam vismaz viena stunda dienā, viena diena nedēļā, viens mēnesis gadā jāvelta sev. Kāpēc gan šo laiku neizmantot sava veselības stāvokļa pārbaudei un uzlabošanai?
Jebkuram ļaundabīgam audzējam, ja vien tas nav ādas vēzis, kuru var viegli ieraudzīt, sākuma stadijās nav simptomu. Gribu uzsvērt, ka agrīnās stadijās vēžus atklāj nejauši, jo raksturīgie simptomi ir jau ielaistām formām.
Runājot par nieru vēzi, visefektīvākā profilaktiskā pārbaude ir ultraskaņas izmeklēšana, ko es iesaku jebkuram veikt reizi gadā. Svarīgi ir pievērst uzmanību asinsainai, bet jo īpaši eritrocītu grimšanas reakcijai. Līdz ar to ikvienam vismaz reizi gadā jāaiziet pie sava ģimenes ārsta un obligāti jānodod asinsanalīzes, jāuztaisa ultraskaņas izmeklējums un plaušu rentgens.
– Kā ir ar urīna analīzēm?
– Tās parādīs nieru problēmas, nevis nieru audzēju.
– Ja runājam par tiem cilvēkiem, kuri uzskata sevi par pietiekami veseliem, lai neietu pie ārsta, vai arī to nevar izdarīt laika trūkuma dēļ, kādām organisma izmaiņām viņiem jāvērš uzmanība? Kas var liecināt, ka ar nierēm kaut kas nav kārtībā un ka tas varētu būt nieru vēzis?
– Ja cilvēkam ir stresains darbs, nepilnvērtīgs vai nepietiekams miegs, kā arī neveselīgs dzīvesveids, tad tas viss var provocēt kādu saslimšanu. Ja cilvēks prot dzīvot bez stresa, tā sakot, karmiski tīru dzīvi, viņam, iespējams, nebūs nekādu saslimšanu. Tā kā mēs nemākam tā dzīvot, jo to nosaka sociālā vide – mēs esam atkarīgi no bankām, no kredītiem, no apkārtējiem apstākļiem, beigu beigās no televīzijas, no notikumiem pasaulē, ko mēs nespējam regulēt –, līdz ar to mēs visi esam pakļauti vienādiem riskiem. Cerēt, ka mūs kāda saslimšana neskars, ir pilnīgi muļķīgi.
Runājot konkrēti par nieru vēzi, vismaz sākuma stadijās nav pazīmju, kas varētu mudināt steidzīgi doties pie ārsta. Piemēram, asins piejaukums urīnā var būt situācijā, ja ir jau ielaists audzējs.
Ja urīnā ir asinis, noteikti nevajadzētu vilcināties, bet noskaidrot tā iemeslu.
– Jūs minējāt, ka nieru vēža diagnostikā būtiski ir regulāri veikt ultrasonogrāfiju.
– Jā, ultrasonogrāfija parādīs strukturālas izmaiņas nierēs, proti, veidojumus, kas lielāki par puscentimetru. Cits jautājums, vai tik mazi veidojumi uzreiz jāārstē. Mūsdienu zinātne pierādījusi, ka mazi (līdz 2 cm) audzēji var progresēt tik lēni, ka ne vienmēr tie dzīves laikā pagūst attīstīties līdz kritiskam stāvoklim. It sevišķi, ja runājam par gados vecākiem cilvēkiem. Pilnīgi iespējams, ka pie šādiem maziem veidojumiem operācija nav nepieciešama, vienīgi pacientam visu laiku jābūt novērošanā un, ja veidojums progresē, viņš ir jāārstē.
– Vai ultrasonogrāfija ir vienīgā atlases metode nieru vēža gadījumā?
– Jā, bet diagnozes precizēšanai nepieciešama datortomogrāfija, retos gadījumos magnētiskā rezonanse, bet to jau pateiks speciālists. Jāteic, ka ir arī labdabīgu audzēju formas, kas pēc datortomogrāfijas datiem neatšķiras no ļaundabīgiem audzējiem. Tā tas ir apmēram 20% gadījumu. Tāpēc galīgo atbildi sniegs ķirurģiskās operācijas laikā paņemtā materiāla analīze.
Mūsdienu ķirurģijā operācija nieru vēža gadījumos ir minimāli invazīva. Tā sakot, ārsti necenšas operēt ar lieliem griezieniem, bet gan laparoskopiski. Mūsdienu ķirurģijai ir jābūt orgānu saudzējošai – iespēju robežās nieri nevajag izņemt. Ja tajā būs mazs audzējs, tad tiešām ir liela varbūtība, ka ķirurgi nieri saglabās. Tāpēc pacientu interesēs ir diagnosticēt nieru vēzi pēc iespējas agrīnā, neizplatītā formā, mazos izmēros. Tad mēs varam panākt labu izārstēšanās rezultātu.
– Ja ultrasonogrāfijā tiek konstatētas kādas izmaiņas nierē, varbūt pirmais solis ir biopsijas paņemšana, lai redzētu, kādas dabas ir šis veidojums, vai arī pacientu uzreiz sūta uz operāciju?
– Ar biopsiju ir tā: ja mēs tajā iegūstam materiālu, kas apstiprina veidojuma ļaundabīgo dabu, tad mums nav pamata to apšaubīt. Bet, ja mēs neiegūstam, tad tas nenozīmē, ka vēža tur nav. Tāpēc, ja pacientam ultrasonogrāfijā tiek atklāts veidojums, nākamais posms ir datortomogrāfija un tikai tad operācija.
– Mūsdienās daudzās situācijās diagnostikai tiek izmantota magnētiskā rezonanse. Kā ir nieru vēža gadījumā?
– Pārsvarā pietiek ar datortomogrāfiju. Magnētiskā rezonanse ir darbietilpīgāka, grūtāk pieejama, dārgāka un ne vienmēr sniegs pilnīgi precīzu informāciju. Ar visiem manis uzskaitītajiem izmeklējumiem mēs neko nevaram izslēgt vai pierādīt simtprocentīgi. Mēs varam vienīgi pateikt, vai ir aizdomas par audzēju, vai nav. Simtprocentīgs pierādījums būs paša audzēja izpēte. Tāpēc vispārpieņemta taktika ir ķirurģiska ārstēšana, ja ir aizdomas par ļaundabīgu audzēju.
– Ja operācijas laikā tiek izņemts audzējs un tiek pierādīts, ka tas tiešām ir ļaundabīgs, kāda ir tālākā ārstēšana?
– Nieru vēža gadījumā vairs nav nepieciešama tālāka ārstēšana. Tālāk ir vajadzīga novērošana reizi pusgadā vai gadā (tās biežums atkarīgs no audzēja izplatības, tā agresivitātes). Novērošana nozīmē regulāru analīžu kontroli, ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju.
– Bet kā tad ar medikamentu lietošanu?
– Tā ir papildu ārstēšana – simptomus mazinoša, dzīvildzi pagarinoša. Taču ar medikamentu pagaidām nieru vēzi izārstēt nevar.
Medikamentu terapija pielietojama izplatītiem audzējiem, kad ķirurģiski to nevar izņemt, bet pirms tam ir jāveic audzēja biopsija. Ne visām nieru vēža formām medikamentozā terapija ir efektīva.
– Vai nieru vēzis parasti ir tikai vienā nierē, vai mēdz būt arī abās?
– Jā, tas var būt arī abpusējs, bet tā notiek reti. Tā jau ir krietni nopietnāka situācija, tāpēc it sevišķi šādus audzējus ir svarīgi laikus diagnosticēt. Ja ir abpusēji mazi audzēji, visticamāk, nebūs lielu problēmu – izņems to gan vienā pusē, gan otrā, bet nieres paliks. Ja abpusēji ir lieli audzēji, tad ir grūti prognozējamas sekas.
– Ko jūs sakāt par jauno izmeklējuma metodi, tā saucamo PET/CT? Vai to mēdz pielietot arī nieru audzēju gadījumos?
– PET/CT jeb pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) un datortomogrāfijas (CT) metodi var pielietot jebkuru audzēju gadījumos. Tā gan būs ļoti efektīva tikai metastāžu izplatījuma noteikšanai vai lēmuma pieņemšanai par papildu ārstēšanas uzsākšanu. Agrīnai diagnostikai tā ir par dārgu, tāpēc to nevar uzskatīt par atlases metodi. Turklāt šobrīd šo izmeklējumu valsts nefinansē – pacientiem par to jāmaksā pašiem.
– Cik bieži izdodas nieru vēzi uzveikt, saglabājot pacientam dzīves kvalitāti un dzīvildzi?
– Mums, urologiem, jau šķiet, ka viss ir labi. Pacienti tiek izoperēti, un pēc tam mēs lielāko daļu no viņiem vairs neredzam. Tā teikt, viņi nozūd no mūsu redzes lauka. Taču nieru vēzis ir viltīgs. Reizēm mēdz būt tā, ka pēc veiksmīgas operācijas viss ir tik labi, ka pacients par savu slimību aizmirst. Pēc desmit vai vēl vairāk gadiem nieru vēzis atkal var atgriezties.
– Ko jūs sarunas noslēgumā varētu novēlēt pacientiem?
– Tā kā mums ir ļoti grūti kontrolēt savu stresa līmeni, jo tas, kā jau minēju, ir atkarīgs ne tikai no mums, bet arī no daudziem ārējiem faktoriem, tad es pacientiem ieteiktu pievērst vērību profilaktiskiem izmeklējumiem. Vēl nevajag visu vainu novelt tikai uz ģimenes ārstiem, sakot, ka viņi, lūk, nesūtīja un izmeklējumus nenozīmēja. Pacienti pēc ārsta ieteikumiem paši var izveidot sev izmeklējumu shēmu un kalendāru un ik pēc noteiktiem intervāliem iziet tos, tādā veidā rūpējoties par savu veselību.
Protams, ģimenes ārstu iespējas pašreizējā situācijā ir ierobežotas. Es tiešām negribu vainot ģimenes ārstus, bet gan sabiedrības attieksmi. Uzskatu, ka valstī finansējums medicīnai lielā mērā ir tik mazs tāpēc, ka tauta nesaprot, kam tas domāts. Tad, kad mēs, mediķi, cīnāmies par finansējumu, pacienti mūs nekad neatbalsta. Mēs vienmēr esam tikuši kritizēti, jo pacieti nez kāpēc domā, ka to naudu gribam iebāzt savā kabatā. Nē, tas tā nebūt nav. Mēs gribam atvieglot savu darbu un sniegt pacientam iespēju saglabāt un uzlabot veselību. Tas pacientiem ir jāsaprot.
Saslimstība ar nieru vēzi (2012.–2015. gads)
Pirmo reizi uzskaitē ņemto pacientu skaits
2012. gads 471 (0. stadija – 1, 1. stadija – 206, 2. stadija – 41, 3. stadija – 38, 4. stadija – 78, bez stadijas precizējuma – 82)
2013. gads 453 (1. stadija – 202, 2. stadija – 43, 3. stadija – 28, 4. stadija – 81, bez stadijas precizējuma – 78)
2014. gads 468 (0. stadija – 1, 1. stadija – 193, 2. stadija – 49, 3. stadija – 37, 4. stadija – 95, bez stadijas precizējuma – 64)
2015. gads 499 (1. stadija – 227, 2. stadija – 53, 3. stadija – 42, 4. stadija – 102, bez stadijas precizējuma – 64)
Mirstība no nieru vēža (2012.–2015. gads)
2012. gads 207
2013. gads 196
2014. gads 219
2015. gads 205
* Slimību profilakses un kontroles centra dati
