Slimības norise

Dažiem vīriešiem prostatas palielināšanās var veicināt urinācijas traucējumu attīstību un akūtu vai hronisku urīna aizturi, kas var izraisīt nieru bojājumus un veicināt urīnceļu infekciju attīstību.

Simptomi

• bieža vai neatliekama urinācija;
• bieža urinācija naktī (niktūrija);
• grūtības uzsākt urināciju;
• samazināta urīna strūkla vai urīna strūkla ar pārtraukumiem;
• pilēšana pēc urinācijas;
• nepilnīga urīnpūšļa iztukšošanās vai arī urīnpūslis neiztukšojas;
• vēdera sasprindzinājums urinācijas laikā;

Slimības cēloņi

Diagnostika

• Internacionālā prostatas priekšdziedzera simptomu skala (IPSS) – anketa, ko aizpilda pacients un nosaka urinācijas traucējumu smaguma pakāpi. (skatīt sadaļā “Pacientam”)
• Urinācijas dienasgrāmata – izmeklējumu pacients veic mājās. Pacients trīs dienas atzīmē speciālās tabulās (skatīt sadaļā “Pacientam”) uzņemtā šķidruma daudzumu un laiku, kā arī atzīmē urinācijas biežumu un laiku. Urinācijas dienasgrāmata urologam palīdz saprast simptomu smagumu.
• Ultrosonogrāfija ar atlieku urīna noteikšanu – izmeklējums nosaka pacienta atlieku urīna daudzumu pēc urinēšanas. Ja urīna daudzums pārsniedz 150 ml, tad pastāv iespēja, ka ir urīna atteces traucējumiem.
• Uroflaumetrija – pacients urinē speciālā traukā, kurš reģistrē pacienta urīna strūklas stiprumu urinācijas laikā, tās ilgumu un urīna daudzumu. Izmeklējums ir pacientam vienkāršs un sniedz būtisku informāciju ārstam par urināciju.Pirms izmeklējuma pacientam jālieto šķidrums, lai urīnpūslis būtu pilns.
• Urodinamika – noskaidro urīna atteces traucējumu cēloni. Metode ir invazīva, pacientam urīnpūslī ievieto mazu katetru, kurš reģistrē spiedienu urīnpūslī un uzpilda urīnpūsli ar fizioloģisko šķidrumu. Otra maza zonde atrodas taisnajā zarnā, kas pieraksta vēdera dobuma spiedienu dažādās urinācijas fāzēs. Urologs uzpilda urīnpūsli ar fizioloģisko šķidrumu un nosaka, cik labi funkcionē Jūsu urīnpūšļa muskulatūra.
• Fibrocistoskopija – ļoti maza speciāla lokana video kamera, ar kuru urologs novērtē urīnpūsli un prostatu no iekšpuses. Izmeklējumu veic lokālā narkozē, un pacientam tas nav sāpīgs. (skatīt sadaļā “Pacientam”)

Ārstēšana

Mūsdienās ir vairākas ārstēšanas metodes, kuras izvēlās atkarībā no prostatas izmēra, pacienta vecuma, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un simptomu smaguma pakāpes.

Aktīva novērošana - dažreiz palielinātā prostata nerada traucējumus. Nedaudz vājāka urīna strūkla un tas, ka kādreiz naktī ir jāpieceļas, nenozīmē, ka jāsāk ārstēties. Svarīgākais kritērijs ir atlieku urīns urīnpūslī, jo urīna atteces traucējumi ir tie, kuri apdraud jūsu veselību. Galvenais – regulāri jāapmeklē savs urologs, lai izvērtētu atlieku urīnu urīnpūslī un simptomu smagumu.

Labdabīgu prostatas hiperplāzijas medikamentoza ārstēšana - efektīva ar maziem vai vidējiem urinācijas traucējumu simptomiem (skatīt IPSS skalu) un prostatām ar mazu tilpumu ( līdz 40 ml).

• Alfa blokatori – medikamenti atslābina urīnpūšļa kakliņa muskuļus un muskuļu šķiedras prostatā, kas atvieglo urināciju. Medikamenti parasti iedarbojas ļoti ātri un ir efektīvi mazām prostatām. Dažiem pacientiem medikamenti izraisa vājumu un nespēku, šādos gadījumos medikamentu lietošana ir jāpārtrauc. Samazināts sēklas šķidruma daudzums, jo prostatas iekšējais slēdzēja mehānisms nav aizvēries un sperma nokļūst urīnā, medicīniskais termins – retrogrāda ejakulācija.
• 5-alfa reduktāzes blokatori – medikamenti samazina prostatas izmēru, apturot hormonu iedarbību uz prostatas dziedzeri. Medikamentu efektīva darbība var sākties ļoti vēlu, līdz pat 6 mēnešiem vēlāk. Medikamenti var izraisīt retrogrādu ejakulāciju un citas medikamentu blaknes. Ļoti svarīgi pirms medikamenta lietošanas “izslēgt’’ prostatas vēža diagnozi!

• Kombinētā terapija – mūsdienās urologi bieži izmanto iepriekš minēto medikamentu kombināciju.
• PDE5 inhibitori (Tadafils) – medikamentus visbiežāk lieto erektīlās disfunkcijas ārstēšanai, bet pētījumi norāda, ka zāles arī ārstē labdabīgu prostatas hiperplāziju. Zāles plaši netiek izmatotas palielinātas prostatas ārstēšanai.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģisku ārstēšanas metodi lieto, ja priekšdziedzera tilpums ir virs 40 ml, medikamentozā ārstēšana ir neefektīva vai ir smagi urinācijas traucējumu simptomi.

Minimāli invazīva ķirurģiska ārstēšana

Transuretrāla prostatas rezekcija – instruments ar video kameru, kuru ievieto caur urīnizvadkanālu un ar elektrorezektoskopu nogriež prostatas dziedzera audus, un izņem nogrieztos audus no urīnpūšļa. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu līdz 80 ml.

Transuretrāla prostatas incīzija - instruments ar video kameru, kuru ievieto pacienta urīnizvadkanālā un daļēji ar elektrorezektoskopu nogriež prostatas dziedzera audus pie urīnpūšļa kakliņa un izņem nogrieztos audus no urīnpūšļa. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu līdz 30 ml.

Prostatas enukluācija vai vapolarizācija ar lāzeru –video kontrolē caur urīnizvadkanālu izgriež vai izdedzina ar augstas enerģijas lāzeru prostatas dziedzeri, un prostatas audus izņem no urīnpūšļa. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu, kas ir lielāks par 80 ml. Operācijai ir zems asiņošanas risks, tādēļ operāciju var veikt pacientiem ar smagām kardiālām slimībām.

Vaļēja ķirurģiska adenomektomija - vēsturiski senākā labdabīgās hiperplāzijas ārstēšana, kuru izmanto obstrukcijas novēršanai. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu, kurš ir lielāks par 80 ml. Operācijai ir augsts asiņošanas risks, tādēļ operāciju var veikt pacientiem ar labu vispārējo veselības stāvokli.

Atkārtota urīna aizture vai konkrementi urīnpūslī ir spēcīgs signāls, kas norāda ka Jums ir jāveic prostatas ķirurģiska ārstēšana.

Pārrunājiet ar Jūsu ārstējošo urologu sev atbilstošāko labdabīgās hiperplāzijas ārstēšanas veidu.