Statistikas dati nesaudzīgi vēsta, ka vīriešu mūža ilgums vidēji ir par desmit gadiem īsāks nekā sievietēm. Neraugoties uz to, ka izpratne un zināšanas par veselības nozīmi aug, daudziem vīriešiem regulāras vizītes pie ārsta izpaliek. Šobrīd iespēju veikt ikgadējo bezmaksas veselības stāvokļa profilaktisko novērtējumu izmanto vien nedaudz vairāk nekā 10% abu dzimumu iedzīvotāju.
Par to, vai apjaušam, cik lielā mērā viss mūsu organismā saistīts, runājam ar Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītāju Vilni Lietuvieti.
– Stress, neveselīgs dzīvesveids un smēķēšana – šie trīs komponenti bieži vien ir sastopami daudzu vīriešu dzīvē, un tie arīdzan nereti ir nozīmīgi iemesli, kas kombinējoties, noved gan pie sirds, gan uroloģiskās veselības problēmām, jo mūsu organismā viss ir saistīts. Vai mēs to apzināmies?
– Organismā viss ir cieši saistīts. Raksturojot saistību starp kardioloģiju un uroloģiju var, nedaudz pārfrāzējot, izmantot Platona teikto, ka kustība jeb tecēšana ir dzīvības un veselības pamats. Līdz ar to, ja sirdī, kājā vai galvā ir nosprostots asinsvads vai ir traucēta urīna izvade no organisma, tas visos gadījumos izraisa ļoti nopietnus veselības traucējumus, iespējams priekšlaicīgu cilvēka bojāeju.
Šīs nozares ir pat vēl vairāk vienotas, nekā mēs to ikdienā apzināmies. Piemēram, sirds katetri, kas tiek lietoti, veicot angiogrāfijas, tiek kalibrēti mērvienībās, ko sauc par frenčiem. Šī mērvienība ir patapināta no urologu rīcībā esošajiem katetriem, ko arī kalibrē frenčos. Frenči ir mērvienība, kas radīta pirms vairākiem gadsimtiem, un tā tika ieviesta, lai kalibrētu urīnizvadkanāla instrumentus bužus, ko lietoja, lai paplašinātu urīnizvadkanālu gadījumos, kad vīrietim gonorejas rezultātā bija izveidojies sarētojums. Tad izdarīja bužēšanu. Šajos gadījumos milimetrs kā kalibrēšanas solis bija pārāk liels, un franču ārsti izdomāja, ka varētu milimetru dalīt trīs daļās – vienā milimetrā bija trīs frenči.
Šobrīd esošās vizualizācijas iespējas kardioloģiju padarījušas par endoskopisku, invazīvu nozari, taču viens no pirmajiem endoskopiem bija cistoskops, ko izmantoja uroloģijā. Tie bija endoskopijas pirmsākumi, kura, tālāk attīstoties, tika izmantota ausu-kakla-deguna slimību gadījumā, ginekoloģijā, ķirurģijā un šobrīd tiek izmantota arī pētot asinsvadus. Tādējādi mēs vēsturiski redzam ciešu saistību, un es kā urologs ļoti lepojos, ka arī pārējās medicīnas nozares no uroloģijas var kaut ko aizgūt.
– Kā jūs raksturotu Latvijas vīriešu veselību? Kādas ir pozitīvās un kādas – negatīvās tendences?
– Mēs zinām, ka pieaug vīriešu vidējais dzīves ilgums, un varu teikt, ka arvien vairāk pieaug arī izpratne par organisma novecošanos un veselības lomu mūsu dzīves un emocionālā komforta kontekstā. Tāpēc daudzi kungi izvēlās veikt pārbaudes, atbildības līmenis par veselību pieaug un cilvēki laicīgāk meklē palīdzību. Protams, vienmēr būs arī cilvēki, kas par savu veselību nerūpējas un nereti tieši tāpēc viņi priekšlaicīgi aiziet bojā, bet tajā vīriešu lokā, ar ko es saskaros, novēroju lielāku izpratni un atbildības sajūtu.
– Viens no iemesliem, kāpēc vīrieši mēdz pamest novārtā savu veselību, ir bailes no ārsta. Ne vienam vien saistoši šķiet dažādi ekstremālie sporta veidi, lai ķertu adrenalīnu un pierādītu savu drosmi, varēšanu un sparu. Varbūt veselīgāk un noderīgāk būtu ķert adrenalīnu, saņemot dūšu un regulāri apmeklējot urologu un citus ārstus?
– Ir daudzi puiši, kuri, piemēram, nebaidās braukt pa ielu uz motocikla aizmugurējās riepas, bet viņiem ir bail atnākt pie ārsta. Manā uztverē tas ir neizskaidrojams paradokss. Arī viņiem jāmēģina iestāstīt, ka ar bravūru dzīvē nekur tālu tikt nevar. Viens no biežākajiem cēloņiem, kāpēc vīrieši nonāk slimnīcā un mirst, ir tieši bravūra un bezatbildība. Kombinējot bravūru ar alkohola lietošanu, rodas vēlme meklēt pārgalvīgus piedzīvojumus, un tas noved pie dažādām problēmām, veselības traucējumiem un dažreiz arī rada invaliditāti. Varbūt tā šim cilvēkam ir mācība, kas jāapgūst, jo katram no mums dzīvē ir dažādas mācības. Te būs vietā teiciens, ka gudrie mācās no citu kļūdām, dumjie – no savējām.
– Vairums pacientu veselības problēmu gadījumā vispirms dodas pie saviem ģimenes ārstiem, attiecīgi šiem speciālistiem ir liela loma pacientu veselības saglabāšanā un atjaunošanā. Ko vēsta jūsu pieredze – vai saikne starp primāro un sekundāro veselības aprūpi ir veiksmīga?
– Es domāju, ka ģimenes ārstu institūcija Latvijā pēdējo 20–25 gadu laikā ir ļoti attīstījusies. Šī institūcija ir pieredzējusi fundamentālas pārmaiņas, kādas, manuprāt, nav piedzīvojusi neviena cita medicīnas nozare vai specialitāte. Piemēram, urologi un kardiologi šodien joprojām ir ārsti speciālisti, tikai viņiem ir citas zināšanas un jaunas iespējas, bet no iecirkņa ārsta kļūt par ģimenes ārstu – tas ir fantastisks sasniegums. Noteikti ir vēl daudz lietu, kas darāmas, jo attīstības process medicīnā vienmēr turpinās, tomēr, manuprāt, daļa ģimenes ārstu pēdējos gados ir pat daudz progresīvāki un viņiem ir lielāka izpratne nekā dažiem ārstiem speciālistiem. Sākotnējā ģimenes ārsta loma un misija bija tāda, ka viņš ir tas cilvēks, kas pacientu visbiežāk redz, tāpēc pazīst un izprot viņa slimības un prot saskatīt kopsakarības, kā tās var kombinēties. Domāju, vairumā gadījumu tas arī ir ticis īstenots, un šajā jomā ir labi panākumi. Vienmēr jau var atrast un nopelt kaut ko, kas nav izdarīts vai varētu būt izdarīts labāk, bet uzskatu, ka ir paveikts daudz un to arī vajadzētu akcentēt un stāstīt. Šajā punktā mēs varētu atkāpties no mūsu nācijas īpatnības tikai pelt, bet palūkoties uz to, kā bija, un salīdzināt ar to pozitīvo, kā ir šobrīd. Un tas ir daudz.
– Kādus uzskatāmākos piemērus jūs varētu nosaukt, lai ilustrētu sirds asinsvadu un vīrieša uroģenitālās sistēmas saistību?
– Piemēram, vīrietim, kuram ir bijis neveiksmīgs dzimumakts vai erekcijas traucējumi vecumā pēc 50 gadiem, tuvākajos piecos gados ir vairākkārt lielāks risks pieredzēt nevēlamu kardiālu notikumu. Būtībā tā pati asinsvadu sistēma nodrošina optimālu sirds, smadzeņu, nieru darbību un arī erekciju. Iztaujājot pacientus par šo seksuālās dzīves aspektu, mēs iegūstam papildus informāciju un norādes par iespējamiem sirds asinsvadu riskiem nākotnē.
Tāpēc pacientam jau savlaicīgi vajadzētu pievērsties šīs slimību grupas profilaksei un ārstēšanai. Ārsta uzdevums ir pārliecināt vīrieti, ka tie nav vienkārši vecuma izraisīti erekcijas traucējumi, bet problēma ir asinsvados, jo ir arī vecāki vīrieši, kuriem nav erekcijas traucējumu un pēcāk nav arī infarktu un citu problēmu ar sirdi. Tās ir norādes, kas jāņem vērā un var palīdzēt šīs slimību grupas savlaicīgai diagnosticēšanai, profilaksei un vajadzības gadījumā ārstēšanai.
– Kā sirds un asinsvadu sistēmas kaites ietekmē vīrieša prostatu un pārējo jūsu pārziņā esošo jomu?
– Šīs abas jomas joprojām bieži vien nepietiekami savstarpēji saista. Kardiologi ir panākuši, ka vīrieši nekautrējas runāt par savām sirds slimībām, par to, ka sirdī ir ievadīti stenti, kas būtībā ir tādi paši katetri, kuru funkcija ir izvadīt šķidrumu caur šaurajām vietām. Par uroloģiskām problēmām vīrieši bieži vien kautrējas runāt. Spilgts piemērs tam ir fakts, ka tikai viens politiķis Latvijā ir atzinis, ka viņam ir bijis prostatas vēzis. Šajā kontekstā var teikt, ka uroloģisko problēmu esamība netiek atzīta un tajā netiek investēts pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Tomēr jāatceras, ka svarīga ir visa organisma veselība kopumā. Dažkārt tieši tādēļ, ka viss organisms netiek uztverts kā vienots mehānisms, kur viss ir savstarpēji saistīts, rezultāts ir traģisks. Piemēram, pacientam ir veikta koronārā angioplastija, bet pirms tam cilvēks ir kautrējies un nav stāstījis ne ģimenei, ne kardiologam, ka viņam ir problēmas arī ar prostatu un urīnpūsli. Pēc pusgada uroloģiskās problēmas manifestējas tā, ka viņam ir izteikta nieru mazspēja, urīnpūšļa palielināšanās, nevar nolaist urīnu un tad, lai nodrošinātu dzīvības funkcijas, vienīgais ko mēs varam darīt, ir izveidot urīnpūšļa stomu jeb cistostomu.
– Kas būtu jāzina sirds slimniekiem, kad viņi kādā brīdī kļuvuši arī par jūsu pacientiem un par ko jāaizdomājas uroloģiskajiem pacientiem, ja kādā dzīves posmā rodas problēmas ar sirds veselību?
– Jāatceras, ka bez sirds ir arī citi orgāni un, ka tās pašas asinsvadu izmaiņas, kas ir sirdī, var būt arī citās organisma vietās: smadzenēs, nierēs, iegurnī, kājās un citviet. Kāju un iegurņa asinsvadu problēmas izraisa erekcijas traucējumus. Organismā viss ir saistīts, un tas jāatceras arī sirds slimniekiem. Jāatceras, ka arī tad, ja ir sakārtota sirds asinsvadu veselība, pārējie asinsvadi kādā brīdī var izteikti dekompensēties un tāpēc vajag apmeklēt arī citus speciālistus. Viens no tiem ir urologs.
Ja pacientam ir veiktas kādas sirds operācijas, viņš nereti ilgstoši lieto dažādus medikamentus, kas šķidrina asinis. Tas savukārt tuvākajos gados ierobežo iespēju veikt dažādas invazīvas procedūras un manipulācijas. Tāpēc būtu labāk uroloģiskās problēmas risināt vai koriģēt pirms sirds operācijām.
Savukārt tiem pacientiem, kuriem ir uroloģiskas problēmas, būtu labi atcerēties, ka jādomā arī par citu orgānu veselību. Gluži kā mašīnas tehniskajā apskatē: nevis tikai pārbaudīt spiedienu riepās, bet arī to, kā darbojas bremzes, gaismas un visa mašīna kopumā.
– Ja paraugāmies uz vīrieša mūžu visā tā garumā, kam jūs ieteiktu pievērst uzmanību vecumā līdz 40 gadiem, no 40 gadu vecuma un pēc pensijas vecuma sasniegšanas?
– Līdz 40 gadiem vajag pēc iespējas mazāk organismu bojāt, lai vēlāk, kad pieaug izpratne par dzīves jēgu un vērtību, būtu pēc iespējas mazāk jāinvestē veselības atgūšanā.
Evita Hofmane / VIEDOKLIS
