Prostatas palielināšanās jeb labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH) ir problēma, ar kuru savas dzīves laikā būs jāsaskaras gandrīz katram vīrietim, tāpēc ļoti svarīgi ir zināt, kā rīkoties gadījumos, ja parādās pirmie LPH simptomi.
Vairāk par šo slimību un kā ar to cīnīties skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs dr. Linards Rēdmanis.
– Kas, jūsuprāt, šobrīd ir lielākais ģimenes ārstu un speciālistu izaicinājums, ārstējot LPH pacientus?
– Šobrīd lielākais izaicinājums varētu būt pacienti, kuri pie mums griežas novēloti un kuriem priekšdziedzeris jau ir palielinājies. Pacienti, kuri vairs nevar normāli pačurāt, kuriem ir attīstījusies nieru mazspēja uz nepilnīgas urīnpūšļa tukšošanās fona. Tie arī ir smagākie pacienti, jo LPH ir slimība, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Tai attīstoties, var veidoties nierakmeņi, infekcijas vai pat nieru mazspēja, kas jau ir nopietns apdraudējums veselībai. Vīrieši pamazām kļūst apzinīgāki un biežāk dodas pie ārsta, bet tik un tā reizēm ir gadījumi, kad viņi pie mums ierodas ar pilnīgu urīna aizturi, un šādi pacienti visbiežāk nākotnē ir jāoperē. Šobrīd tas, pēc manām domām, ir lielākais izaicinājums.
– Vai ir būtiska atšķirība starp pacientiem Rīgā un pacientiem Latvijas reģionos? Vai ārstēšanā ir svarīgs pacienta izglītības līmenis un materiālais nodrošinājums?
– Jā, šeit lielu lomu spēlē gan izglītība, gan sociālekonomiskie faktori. Zināmā mērā pacienta izglītības līmenis ļauj viņam ātrāk vērsties pie ārsta, un finansiālās iespējas palīdz pie ārsta nokļūt, jo lielākā daļa urologu koncentrējušies Rīgā, un atsevišķos reģionos uroloģiskā palīdzība ir ierobežota.
– Vai, ierodoties pie jums, pacients pats apzinās, kas ar viņu ir noticis? Vai viņš ir gana zinošs par prostatas saslimšanām un LPH?
– Daļa pacientu jau ir apmeklējuši urologu. Viņi kaut nedaudz ir informēti par prostatas slimībām, un daļa no viņiem jau ir ārstējušies. Daļa vīriešu visās vecuma grupās, tai skaitā arī 75 gadus veci vīrieši, nekad nav bijuši pie urologa. Tātad, ja mēs pieņemam, ka no 50 gadu vecuma pie urologa vajadzētu iet katru gadu, tad 25 urologa vizītes viņš ir izlaidis. Situācijas var būt dažādas. Ja priekšdziedzeris ir patiešām mazs, tad var teikt, ka viņš ir gluži vai laimējis loterijā un arī neapmeklējot ārstu nav iedzīvojies nekādās nopietnās slimībās. Prostatas slimību izplatība ir visnotaļ liela. Ja runā tieši par LPH, tad katram sestajam pietiekami cienījamu vecumu sasniegušajam vīrietim tiek operēts priekšdziedzeris. Operācija kā pēdējā iespēja tiek izmantota gadījumos, ja medikamentozā terapija vairs nevar palīdzēt. Tas ir, ja pacients nav lietojis medikamentus, kas aizkavētu slimības progresiju, vai ir sasniegts brīdis, kad ar zālēm vairs nevar bremzēt prostatas augšanu.
– Vai labāk informēts pacients vienmēr ir arī labāk situēts pacients?
– Nauda ne vienmēr spēlē noteicošo lomu šādas saslimšanas gadījumā. Mēdz teikt, ka cilvēkiem, kuri vēlas savu dzīvi vadīt, ir svarīgi būt veselīgiem, un viņi ir atbildīgāki pret savu veselību. Viņi apzinās, ka no veselības ir atkarīgs tas, cik stipri viņi varēs ietekmēt procesus sev apkārt.
– Prostatas palielināšanās ir saistīta tikai ar organisma novecošanu, vai ir arī kādi citi faktori, kas to ietekmē?
– Tas ir ģenētiski noteikts process, kad, vīrietim novecojot, palielinās viņa prostata. Prostatas lielums tiešā veidā ir saistīts ar sūdzībām, kas vīrietim parādās. Pārsvarā, jo vecāks ir vīrietis, jo lielāka viņa prostata, bet arī šādas situācijas nav vienmēr. Ir iespējams, ka vīrietim cienījamos gados prostatas izmērs ir normāls, kamēr gadus 10 jaunākam tā ir palielināta.
– Par prostatas palielināšanos atbild vīrišķie hormoni, galvenokārt testosterons. Vai augsts testosterona līmenis automātiski nozīmē problēmas ar prostatu?
– Testosterons atbild par prostatas izmēriem, bet šajā gadījumā svarīgāka ir receptoru jutība. Vīriešiem ar vienādu testosterona līmeni var būt ļoti atšķirīgi prostatas izmēri. Ilgstošas prostatas slimību izpētes rezultātā ir izvirzīts apgalvojums, ka prostatas augšanu ietekmē arī iekaisumi priekšdziedzerī. Iekaisums prostatā jeb prostatīts varētu būt ierosinātājmehānisms visam šim procesam. Pamatā tas gan ir saistīts ar novecošanu.
– Kāda pētījuma rezultāti norādīja uz to, ka prostatas palielināšanos var veicināt arī pārāk liels olbaltumvielu daudzums uzturā. Vai ir kādi ārēji faktori, kas var veicināt LPH attīstību?
– Ja mēs runājam par LPH, tad nav stingru ieteikumu par to, ka uzturā nebūtu vēlams lietot gaļu. Ļaundabīgu prostatas saslimšanu gadījumā gan diētas faktori var pozitīvi ietekmēt prostatas veselību. Mēs zinām, ka pastiprināta dzīvnieku tauku lietošana uzturā var būt nopietns faktors vēža attīstībā, bet nevar kategoriski apgalvot, ka ir jākļūst par veģetārieti, lai priekšdziedzeris nepalielinātos. Ir pētījumi par dažādiem oksidantiem, kas varētu uzlabot prostatas funkcionālo stāvokli, bet to skaits ir nepietiekams un pētījumi nav gana augstas kvalitātes, lai varētu teikt: ēdiet konkrētus produktus, un viss būs labi!
– Vai ir kādi jauni medikamenti, kuri LPH ārstēšanu padara vieglāku nekā līdz šim?
– Mums ir profesionāli ieteikumi, rekomendācijas, pie kāda prostatas izmēra būtu jāsāk lietot zāles, lai bremzētu prostatas palielināšanos. Šie medikamenti darbojas, lai bloķētu hormonu ietekmi uz prostatas šūnām, tādējādi panākot tās samazināšanos. Šīs zāles nevajadzētu lietot visiem, bet tikai tiem vīriešiem, kuru prostatas izmērs pārsniedz 40cm3. Ir dati, ka arī bezrecepšu zāles var kavēt priekšdziedzera samazināšanos, bet stingri medikamentozā ziņā ir pieejami divi preparāti, kas kavē prostatas augšanu un to samazina. Tā parasti ir ilgtermiņa terapija. Liela daļa vīriešu zāles lieto gadiem, tām ir savas blakusparādības, bet prostatas augšana tiek bremzēta. Pirmais solis gan būs vizīte pie ārsta, nevis zāļu lietošana.
– Kā prostatas palielināšanās ietekmē vīrieti un viņa dzīves kvalitāti?
– Protams, negatīvi. Sen jau ir pierādīts, ka priekšdziedzera palielināšanās izraisa nepieciešamību pēkšņi urinēt, urinēt naktīs, ir vājāka urīna strūkla. Tiek traucēts vīrieša miegs, kā arī viņa ikdienas gaitas. Visas šīs sūdzības ievērojami iedragā vīrieša pašapziņu, jo viņš to uztver kā novecošanas pazīmi. Zināmā mērā tiek traucēta arī seksuālā funkcija. Pārsvarā tikai emocionāli, bet neliela korelācija starp prostatas palielināšanos un seksuālo funkciju ir.
– Tā ir patiesība, ka regulāra dzimumdzīve palīdz uzlabot prostatas veselību?
– Noteikti. Ja vīrietis arī cienījamā vecumā spēj saglabāt kvalitatīvu dzimumdzīvi, tas nozīmē, ka ar viņa veselību kopumā viss ir kārtībā. Ja tā ir droša dzimumdzīve, tad tā noteikti atstāj tikai pozitīvu ietekmi uz vīrieša veselību. Savukārt, ja tā ir nedroša dzimumdzīve, tad paaugstinās gan audzēju, gan iekaisumu risks. Pamatā regulārs un drošs sekss pozitīvi ietekmē prostatas veselību, bet mēs nevaram konkrēti apgalvot, ka tas samazina hiperplāziju.
– Vai citas saslimšanas var veicināt LPH attīstību?
– Pamatā nē, bet, jo vairāk blakusslimību, jo izteiktākus urinācijas simptomus tas var radīt. Šo slimību dēļ varbūt ir jālieto zāles, kam viena no blakusparādībām ir urinēšanas traucējumi. Bet apgalvot, ka sirds vai plaušu slimības tiešā veidā ietekmē prostatas hiperplāzijas procesus, mēs nevaram. Tās var pasliktināt simptomus, bet ne tos izraisīt.
– Vai vīrietim ir nepieciešamas kādas nozīmīgas dzīvesveida izmaiņas, ja viņam ir problēmas ar prostatu?
– Pie pirmajām prostatas problēmām mēs saviem pacientiem sniedzam divas rekomendācijas. Tās ir saistītas ar ēšanas un dzeršanas ieradumiem. Vīriešiem pēc 60 gadu vecuma ir jāatceras par niktūriju jeb urināciju nakts laikā. Mēs viņiem iesakām trīs stundas pirms gulētiešanas nelietot šķidrumu lielos daudzumus. Tāpat vajadzētu izvairīties no urīndzenošu šķidrumu, piemēram, tējas, kafijas, arī dažādu saldu dzērienu un alkohola lietošanas. Tā iespējams padarīt nakti mierīgāku. Urīnu dzenošie šķidrumi var pastiprināt simptomus, to vidū arī niktūriju, kas dzīves kvalitāti ietekmē visnotaļ spēcīgi. Ja pacients naktī trīs reizes iet uz tualeti, tad būtu nepareizi atļaut viņam vakarā izdzert puslitru tējas. Zināmā mērā simptomus ietekmē arī hroniski aizcietējumi. Aizcietējumu profilaksei uzturā iesakām lietot daudz šķiedrvielu, zaļumu, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
– Tātad veselīgs dzīvesveids ir lielisks LPH simptomu mazinātājs un pati labākā profilakse?
– Noteikti. Cilvēkam labāk izprotot, kā funkcionē viņa ķermenis, tikai ar ārsta padoma palīdzību iespējams uzlabot savu dzīves kvalitāti. Pie vieglāk izteiktiem simptomiem fiziskās aktivitātes ir mūsu pirmā rekomendācija. Tikai pēc tam mēs ķeramies pie medikamentiem vai kādām citām procedūrām.
– Vai LPH gadījumā ir svarīga vīrieša poza urinēšanas laikā? Esmu lasījis, ka vecākiem kungiem sēdus poza palīdz labāk iztukšot urīnpūsli un urīna strūkla ir spēcīgāka.
– Konkrētu atbildi sniegt būs grūti. Tas var būt saistīts ar funkcionālām īpatnībām un to, ka muskulis, kurš atbild par urīnpūšļa iztukšošanos, sadarbojas ar slēdzējmuskuli. Taču parasti, ja ir jāveic ķermeņa stāvokļa izmaiņas, lai pačurātu, tad problēma jau ir pietiekami nopietna. Stingru ieteikumu šajā sakarā mums nav, bet daži pacienti to dara tāpat. Nav arī pietiekami daudz pētījumu, lai varētu apstiprināt šo teoriju.
– Vai galējas nepieciešamības gadījumā LPH pacienti var paši sev ievietot katetru, lai veiksmīgi izvadītu urīnu?
– Šādus ieteikumus mēs nesniedzam. Teorētiski tas ir izdarāms, jo ir cilvēki, kas nevar normāli pačurāt urīnpūšļa funkciju zuduma dēļ. Ir vīrieši, kuri to dara bez ārsta ziņas. Viņi parasti jau ir sastapušies ar urīna aizturi. Kā risinājums prostatas slimībām šī metode gan netiek ieteikta. Tas tomēr ir jādara medicīnas personālam, jo procedūrai ir nepieciešama sterila vide un ir jāievēro vairāki medicīniska rakstura priekšraksti.
