Ar katru gadu arvien lielāku rezonansi Latvijā iegūst tā saucamais Ūsu mēnesis, kura laikā vīrieši tiek aicināti doties pie urologa un pārbaudīt sava priekšdziedzera (prostatas) veselību. Šī kampaņa ir pievērsusi lielāku uzmanību arī citiem ar vīrieša veselību saistītiem jautājumiem.
Ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesoru, Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas uroloģijas klīnikas vadītāju Vilni Lietuvieti runājam par vīriešu veselības vērtību un Latvijas iedzīvotāju iespējām nodzīvot ilgu un kvalitatīvu mūžu.
– Jūs esat viens no Vīriešu veselības avīzes idejas autoriem, kā jūs vērtējat šī projekta izaugsmi kopš tā pirmsākumiem?
– Avīze iznāk jau ceturto gadu, klāt ir septembris, un tuvojas Tēva diena. Runājot par šo jautājumu jau tik ilgi, mēs novērojam vairāku pozitīvu notikumu kopumu. Pēdējo gadu laikā sabiedrība, kolēģi un masu mediji šo ideju ir uztvēruši un atzinuši par labu esam. Man šķiet, ka šajā laikā ir aizskarta tēma, par kuru mēs iepriekš nerunājām. Tieši jūsu avīze ir bijusi tā, kas šo ideju un ziņu nes pasaulē. Raksturojot to, kas pa šiem gadiem ir noticis, noteikti var uzsvērt, ka sabiedrības interese un arī zināšanas par vīriešu veselības problēmām ir pieaugusi. Tāds arī ir viens no galvenajiem mērķiem: uzrunāt sabiedrību par vīriešu veselības jautājumiem tai saprotamā valodā. Mēs vēlamies cilvēkiem pastāstīt, kā pareizi rīkoties ar savu veselības resursu, un pasargāt viņus no veselības problēmām.
– Kāpēc būtu svarīgi apzināties veselības un šajā gadījumā konkrēti vīriešu veselības lielo nozīmi mūsdienu pasaulē?
–Veselības aizsardzība šobrīd valstī ir noteikta par prioritāti, tāpat kā prioritāte ir valsts aizsardzība. Es vēlētos akcentēt domu, kura gadu gaitā ir kļuvusi mazāk aktuāla. Veselības aizsardzība būtībā ir vispārējās aizsardzības koncepcijas sastāvdaļa. Turklāt veselības aprūpes sistēma mūs aizsargā gan miera, gan krīzes laikā. Ikdienā, ejot uz skolu vai darbu, mēs varam būt droši, ka veselības aprūpes sistēma un ārsti nodrošinās to, ka mēs varēsim savus ikdienišķos pienākumus veikt. Dzīvot ar šādu apziņu ir ļoti svarīgi, jo tas mūsos rada drošības sajūtu. Kā piemēru varu minēt NATO karaspēka kontingenta atrašanos pie mums. Viens no svarīgiem jautājumiem bija tieši par veselības aizsardzību un aprūpi šai karaspēka daļai. Pirms dažiem gadiem man bija tikšanās ar vācu kolēģiem. Tās laikā mēs runājām par ļoti līdzīgu tēmu. Vācu kolēģis stāstīja, ka viņu Afganistānā dislocētajiem karavīriem, saskaroties ar turienei raksturīgo klimatu, biežāk sāka veidoties nierakmeņi. Tieši tāpēc kontingentam līdzi tika nozīmēts urologs ar modernām iekārtām, jo tikai vesels kareivis pilnvērtīgi spēj veikt savus pienākumus. Uz šāda piemēra pamata es noteikti vēl labāk varu ilustrēt tēzi, ka veselības aizsardzība ir būtiska aizsardzības sistēmas sastāvdaļa un jautājums par vīriešu veselību šajā kontekstā ir ļoti saprotams.
– Kādus papildus ieguvumus spēcīga veselības aprūpes un aizsardzības sistēma varētu dot?
– Mēs novērojam to, ka arvien palielinās vīriešu vidējais mūža ilgums. Pašlaik tie ir 68 gadi. Tātad vidējais Latvijas vīrietis piedzīvo savu pensionēšanās laiku un var baudīt sava darba mūža augļus. Manuprāt “vidējam Latvijas vīrietim” līdz ar to parādās motivācija maksāt nodokļus un rūpēties par savu veselību. Jāatceras gan, ka, pieaugot mūža ilgumam, pieaug arī spiediens uz veselības aprūpes sistēmu. Tas prasa papildus līdzekļus. Tad uzreiz rodas jautājums: vai mēs mākam vai nemākam šo sistēmu sakārtot? Kā modernizēt slimnīcas, tās apgādāt ar visjaunāko aprīkojumu? Paaudze, kurai šobrīd ir 40–60 gadi, strādā, lai nodrošinātu sev labas vecumdienas un nākamajai paaudzei atstātu labāku Latviju, kas ir katras paaudzes izaicinājums. Šajā situācijā mums ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu ne tikai pagarināt mūža ilgumu, bet arī uzlabotu dzīves kvalitāti, jo mūsu visu mērķis ir dzīvot garāku un laimīgāku mūžu.
– Varbūt pēdējo gadu laikā tieši vidējā paaudze vairāk ir apzinājusies ne tikai savas veselības vērtību, bet arī to, ka veseli viņi dzīvi labāku padarīs arī nākamajai paaudzei?
– Domājot par to, mēs redzam, ka šajā avīzē arvien plašāks kļūst intervēto ārstu loks. Mēs redzam, ka savu viedokli pauž arvien jaunāki kolēģi, kuri kādu laiku pavadījuši, studējot vai strādājot ārzemēs, un tagad vēlas atgriezties Latvijā ar savu vīziju par lietu kārtību. Viņu ieguldījums var būt ļoti nozīmīgs, jo šie jaunie speciālisti var palīdzēt ieviest pie mums daudz modernāku un progresīvāku domāšanu un attieksmi pret savu darbu.
– Kā vīriešu veselības aprūpi varētu ietekmēt izmaiņas Veselības ministrijas vadībā?
– Veselības ministre A.Čakšas kundze ir skaidri definējusi prioritāros uzdevumus, kas viņas vadībā būtu jāveic, paturot prātā arī mūsu finansiālās iespējas.
Man personīgi ļoti patīk šī skaidrība, jo visu vienlaicīgi izdarīt nebūs iespējams. Ir jāizvēlas viena konkrēta nozare, lai citus gadus varētu pievērsties citām problēmām. Viena no prioritārām nozarēm ir onkoloģija. Pagājušais gads Latvijā bija Onkoloģiskās modrības gads, taču netika veiktas nekādas ievērojamas pārmaiņas, kas saistītas ar nozares attīstību. Tāpēc es novēlu jaunajai ministrei sasniegt savus mērķus un vairāk atbalstīt onkoloģisko pacientu biedrību sākto kustību par tiesībām saņemt kvalitatīvu medicīnas aprūpi. Mēs redzam, ka katram trešajam vīrietim, kurš saskaras ar kādu onkoloģisku saslimšanu, tā ir uroģenitāla onkoloģiskā slimība. Tie ir priekšdziedzera, nieru, urīnpūšļa, sēklinieku vai dzimumlocekļa audzēji. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka onkoloģijai kopumā un arī vīriešu onkoloģijai lēmumi saistībā ar onkoloģisko slimību ārstēšanu ir ļoti nozīmīgi. Pašlaik mēs redzam, ka gan kolēģiem, gan arī sabiedrībai kopumā trūkst izpratnes, kas ārstē, piemēram, nieru audzēju vīrietim. Vai tas ir ķirurgs, vai urologs, vai urologs, kurš specializējas onkoloģijā. Veidojot Vīriešu veselības avīzi, mums ir lieliska iespēja izglītot sabiedrību par šiem jautājumiem un pievērst uzmanību tam, ka onkoloģijai vispār t.sk. vīriešu onkoloģijai ir nepieciešams būtisks papildus finansējums. Runājot par onkoloģiju, mēs parasti vairāk runājam par sievietēm nozīmīgiem audzējiem - krūts vēzi, dzemdes kakla vēzi vai kuņģa zarnu trakta audzējiem, bet tik svarīgu lietu kā sēklinieku audzējs mēs it kā aizmirstam, taču ir zināms, ka tieši šis audzējs visbiežāk ir darba spējīgā vecumā un, ka savlaicīga audzēja atklāšana dod iespēju pilnībā izārstēties no šīs slimības – tādā veidā mēs esam izglābuši vienu Latvijas vīrieti. Vīrieši arī ir jāārstē ar modernām metdēm, janākajiem medikamentiem, lai būtu sajūta, ka mūsu maksātie nodokļi pie mums atgriežas brīdī, kad tas ir vajadzīgs visvairāk. Protams, ar veselību ir jāapietas saudzīgi, tā mums ir dota par brīvu un ir tikai viena. Bieži vien pret to, kas mums ir dots, mēs izturamies bezrūpīgi vai pavirši, bet veselība ir vislielākā vērtība, kas katram ir. Ieguldot modernajās tehnoloģijās, mums būtu pieejamas pašas jaunākās ārstniecības metodes, kas ir ne tikai daudz efektīvākas, bet arī daudz saudzīgākas. Piemēram, pēdējo 15 gadu laikā ir palielinājies agrīni atklāto prostatas vēža gadījumu īpatsvars un samazinājies ielaisto saslimšanu skaits. Visas kampaņas, publikācijas un atklātā runāšana par problēmām ir nesusi zināmus augļus. Vairums vīriešu zina, kas ir PSA analīze, kāpēc tā ir vajadzīga, un kā interpretēt rezultātus. Tajā pašā laikā vīriešu onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas uzlabošanai ir nepieciešams veikt turpmākus ieguldījumus. Piemēram, urīnpūšļa audzējam būtu nepieciešama jauna diagnostikas pieeja. Bez visa minētā, protams svarīgi ir cilvēku resursi. Kas, kur kā un par kādu darba samaksu veiks minētos uzdevumus. Svarīgs ir jautājums par operāciju darba apmaksu. Kāda ir situācija? Ārsts ar visu iesaistīto brigādi (anesteziologs, operāciju un anestēzijas māsu) veic ļoti atbildīgu operāciju pēc kuras izškirsies vai pacients būs vesels un dzīvos vai būs slimības progresija vai komplikācijas. Šādu operāciju Latvijā apņemas veikt ne vairāk kā desmit ārstu. Šīs operācijas laikā, kas vidēji ilgst piecas stundas, tiek izņemts slimais urīnpūslis un no zarnām veidots jauns orgāns, bez tam operācijai ir liels iespējamo komplikāciju skaits un pēc tās mediķim pacients ir pastiprināti jānovēro vēl desmit dienas. Par šo darbu iesaistītais personāls saņem atalgojumu, kas ir daži Eiro stundā. Šis piemērs manuprāt spilgti izgaismo nepieciešamību noteikt diferencētu darba samaksu medicīnā, novērtēt visaugstākā līmeņa speciālistus, manuprāt nav jākautrējoties saukt “lietas” īstajos vārdos, jo citādi pastāv iespēja šos augsti izglītotos speciālistus zaudēt.
Kopumā gribu Jūsu izdevumam vēlēt veiksmi, labus rakstus un nākamajā gadā svinēt piecu gadu dzimšanas dienu!
Toms Zvirbulis / FOKUSS
