«Uroģenitālie audzēji skar urīnizvadceļus, vīriešiem arī dzimumorgānus, taču par tiem runājam salīdzinoši reti, tie ir nepelnīti aizmirsti – par tiem sabiedrībā gandrīz nerunā, izņemot tēmu par priekšdziedzera vēzi» uzskata Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas(AKUSUK) vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes docents, urologs Vilnis Lietuvietis, norādot, ka vīriešu vidū šīs onkoloģiskās saslimšanas ir otras biežākās tūlīt pēc plaušu vēža. Par to ārstēšanas iespējām un rezultātiem runājām ar V. Lietuvieti, urologu Sergeju Beketovu, Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) onkoķīmijterapeiti Āriju Brīzi un LOC Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītāju, zinātņu doktori dr. Olgu Utehinu
Savlaicīga diagnostika labu rezultātu pamatā
Kā pie visām onkoloģiskajām saslimšanām, arī uroģenetālajiem audzējiem ir ļoti būtiski tos atklāt agrīnā stadijā. Tad, kā uzsver V. Lietuvietis, arī ārstēšana ir veiksmīga, daļu no šīm onkoloģiskajām saslimšanām var izārstēt pilnībā, bet pat, ja tā nenotiek, pacienta dzīvildze tiek būtiski palielināta. Tā kā pacienti nereti ir cilvēki spēka gados, tas ir ļoti būtiski.
«Pašlaik ir ļoti aktuāli runāt par uroģenitālajiem audzējiem, jo Latvijā vīriešu vecumā pēc 50 gadiem ir ievērojami mazāk nekā sieviešu (pēc 2003. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā vecumā virs 50 gadiem ir 489000 sieviešu un tikai 301000 vīriešu). Turklāt, ja lielai daļai vīriešu šajā vecumā ir uroloģiska rakstura problēmas, tas noteikti samazina dzīves kvalitāti un pasliktina seksuālo dzīvi, kas arī šajā vecumā ir būtiska personīgās dzīves daļa. Tā kā sabiedrība mūsdienās dzīvo ilgāk, veselības aprūpes uzstādījumam jābūt ne tikai ilgāk, bet arī labāk. Tādēļ aicinām vīriešus nākt laicīgi un regulāri pie urologa, lai savas problēmas risinātu.» Ārsts uzsver, ka šajā procesā liela loma ir sievietēm, kuras mudina savus kungus iet pie speciālistiem.
Ārsts īpaši aicina pievērst uzmanību agrīniem simptomiem, kas bieži nav ļoti izteikti, arī sāpju nav. «Pacients jautā, kāpēc man jāpiekrīt operācijai, ja man nav sūdzību. Kad sāpēs, tad arī ļaušu operēt. Diemžēl tas ir līdzīgi kā ar automašīnu, kam tehniskajā apskatē konstatē ieplaisājušus bremžu vadus. Arī to sākumā nejūt, jo bremzes strādā, bet, ja netiks veikts remonts, attapsieties grāvī! To saprot visi. Kad avārija jau notikusi, remonts mašīnai būs daudz dārgāks un tā noteikti vairs nebūs tāda kā bijusi. Tas pats jāsaprot arī ar audzējiem.»
Piemēram, ja urīnā parādās asinis, steigšus jādodas pie ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums pie urologa, jo šāds simptoms parasti norāda uz kādu saslimšanu un jo ātrāk to sāks, ārstēt, jo labāk. «Asinis urīnā ir arī viens no nieru vai urīnpūšļa vēža pirmajiem simptomiem. Cilvēkiem nevajag sevi mānīt, ka urīns ir sarkans, tikai tāpēc, ka iepriekšējā dienā ēdu bietes vai dzērvenes!»
Diemžēl šīs onkoloģiskās saslimšanas ir bieži sastopamas – Austrumu slimnīcas uroloģijas klīnikā katru gadu tiek veiktas aptuveni 200-250 nieru vēža un tik pat urīnpūšļa vēža operācijas. «Pacienti ir jāuzrunā un jāaicina nākt agrāk pie urologa. Liela nozīme ir sociālajām kampaņām, kas pievērš cilvēku uzmanību un liek padomāt par savu veselību. »
Bieži galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nenāk pie ārsta, ir kautrība. Diemžēl šādi pats pacients sevi nolemj priekšlaicīgai nāvei. Tādēļ ārsts uzsver, ka konstatējot, piemēram, palielinātu sēklinieku vai kādu veidojumu sēklinieka maisiņā, nekavējoties jādodas pie urologa, jo šodien pacientus ar sēklinieka vēzi pirmajā un otrajā slimības stadijā var pilnīgi izārstēt.
Savukārt uz dzimumlocekļa priekšādiņas hroniska iekaisumu fona var veidoties dzimumlocekļa vēzis.
Ārstēšana kopīgs darbs
Šodien Eiropas urologu asociācijas (EAU), Eiropas ķimijterapijas speciālistu asociācijas (ESMO) un Terapeitiskās Radioloģijas un onkoloģijas ārstu asociācijas (ESTRO) uzstādījums norāda par nepieciešamību attīstīt multidisciplināru pieeju uroloģisko – onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Tas nozīmē, ka pacienta diagnozi, ārstēšanas gaitu, novērošanu izvērtē un nosaka speciālistu komanda, kura piedalās katra pacienta ārstēšanā. Bez urologa piedalās arī morfologs jeb patologs, diagnosts –radiologs, ķīmijterapeits, staru terapijas speciālists. Šie speciālisti kopīgi var nodrošināt katram pacientam individualizētu ārstēšanu. Morfologs ir urologa acis – viņš nosaka audzēja veidu un slimības prognozi, no kuras tiek izdarīti secinājumi par ārstēšanas agresivitāti. Tam seko spriedums, vai pēc ķirurģiskās iejaukšanās nepieciešama staru vai ķīmijterapija, cik bieži pacientam nepieciešama novērošana u.tml.»
Pašlaik AKUSUK sadarbībā ar citām jaunizveidotajām Austrumu slimnīcas klīnikām attīsta un nodrošina minēto multidisciplināro pieeju pacienta ārstēšanai, kas sniedz redzamus rezultātus. Tas ir reāls ieguvums pacientiem no slimnīcu apvienošanas: «Ja Uroloģijas klīnikas „Gaiļezera” nodaļā iestājas pacients ar asiņošanu no urīnpūšļa, kam, piemēram, jau iepriekš konstatēts urīnpūšļa audzējs un kurš saņēmis apstarošanu, mums vairs nav jāveic visi izmeklējumi no jauna. Operatīvi saņemam visus datus no blakus esošā Latvijas Onkoloģijas centra un varam organizēt speciālistu konsīliju un veikt nepieciešamās darbības. Tas, protams, paātrina palīdzības sniegšanu pacientam, kā arī ietaupa līdzekļus,» sistēmu skaidro V. Lietuvietis.
Nevajag baidīties!
Šodien «Saviem pacientiem es skaidroju, ka audzējs ir tas pats, kas nezāle dārzā. Bet arī nezāles ir dažādas. Piemēram, izraujot usni ar vienu garo sakni, to nekad vairs neredzēsim.» Pacientam ar šāda tipa audzēju ir labs rezultāts un pēc tā izgriešanas, slimība ir izārstēta. «Savukārt vārpatai ir tūkstošiem mazu saknīšu un, atstājot zemē kaut nelielu gabaliņu, tā atkal ataugs. Tāda ir šīs nezāles daba, ko nevar izmainīt.»
Lai noteiktu konkrētā gadījuma audzēja bioloģisko dabu un to uzvarētu, urologam jāsadarbojas ar citiem speciālistiem. Uroģenitālo audzēju diagnostika un ārstēšana mūsdienās vairs nav tikai ķirurģiska operācija. «Uroloģijas klīnikā ir ļoti labi ārsti, kas veiksmīgi veic savu uzdevumu – izoperē audzēju, bet tas nav iespējams bez precīzas diagnostikas, kas sniedz informāciju pirms operācijas veikšanas un ļauj plānot paredzamo operācijas apjomu. Tā ir sadarbība ar mūsdienīgu diagnostiskās radioloģijas klīniku, kurā veic magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, lauj iegūt pilnīgu informāciju par audzēja stadiju.
Ārstam un pacientam svarīgi ir uzdrīkstēties cerēt arī tad, ja šķiet, ka izredžu vairs nav. «Pirms septiņiem mēnešiem urologi kopā ar ķirurgiem Latvijas onkoloģijas centra stacionārā operēja pacientu ar lielu nieres audzēju un milzīgu audzēja trombu vēnā, kas sniedzās līdz sirdij. Pacients varēja nomirt operācijas laikā. Pēc operācijas pacients saņēma ķīmijterapiju. Šodien šis pacients ir pieņēmies svarā par 15 kilogramiem, pagājuši 7 mēneši, viņš joprojām ir dzīvs, plaušās ir regresējušas metastāzes. Ikdienā pacients ir aktīvs. Plānojam, ka viņš turpinās saņemt ķīmijterapiju un tiks tālāk novērots. Šim 42 gadus vecajam pacientam, ir divi bērni, Katra diena, kuru viņš dzīvo, ir laiks, ko viņš var pavadīt ar saviem mazajiem bērniem un ģimeni, tas ir reāls ieguvums!» Ar cilvēcisku piemēru no prakses V.Lietuvietis uzskatāmi parāda multidisciplinārās ārstu komandas nozīmību un veiksmīgu sadarbību.
Svarīgi ir mainīt cilvēku attieksmi pret medicīnu, pret savu organismu. Svarīgi, lai mūsu cilvēki ar atbildību izturētos pret sevi. Salīdzinoši ar attīstītajām Eiropas valstīm, vēzi Latvijā daudz biežāk atklāj jau vēlīnākās stadijās. Piemēram, ja Eiropas valstīs prostatas vēzis vēlīnā stadijā konstatēts tikai 10% no kopējā tā saslimšanu skaita, tad Latvijā aptuveni 45 – 50% gadījumu. «Ārsti ir gatavi un var atklāt šo saslimšanu agrīni, bet cilvēki baidās un ierodas novēloti, tādēļ visvairāk pašlaik nepieciešams strādāt ar sabiedrību, lai pacienti grieztos uz veselības pārbaudēm savlaicīgi,» uzskata V.Lietuvietis.
Bieži vien sevi pārlieku kritizējam, sakot, ka pie mums viss ir sliktāk nekā citur. Runājot par medicīnu un rindām uz uroloģiskajiem izmeklējumiem, iespējams, šo viedokli nepieciešams pārvērtēt.« Piemēram, lai nokļūtu pie urologa Anglijā, rindā jāgaida vairāki mēneši. Pie mums to var izdarīt ar ģimenes ārsta nosūtījumu viena līdz divu nedēļu laikā. Tāpat, ja ir akūti simptomi, slimnīcas uzņemšanas nodaļa sniedz palīdzību pacientiem ar uroloģisku onkoloģisku saslimšanu.»
Uroloģija attīstās
Šodien uroloģija Eiropā ir augsti attīstīta, tehnoloģijām nodrošināta medicīnas nozare, kura lielāko daļu ārstniecisko manipulāciju un operāciju veic mazinvazīvā veidā.
Mūsdienās uroloģijas speciālisti domā ne tikai par to, lai slimība tiktu izārstēta, liels uzsvars tiek likts uz pacienta dzīves kvalitātes un konkrētās orgānu sistēmas funkcionalitātes saglabāšanu. Piemēram, agrāk, konstatējot pat nelielu nieru audzēju, tika izņemta visa niere. Pašlaik tiek veiktas nefronus (nieru audus) saudzējošas operācijas. Līdz četrus centimetrus lieliem audzējiem (jaunākajos pētījumos pat līdz septiņus centimetrus) veic nieres rezekciju, saglabājot neskartos audus un līdz ar to nieres labu darbību. Tas ir īpaši nozīmīgi, jo nieres ir orgāns, kas nodrošina visa organisma normālu funkcionēšanu.
Par šādu pieeju nieres audzēju ārstēšanā, pielietojot laparoskopisko metodi plaši tika ziņots konferencē Maskavā, kurā piedalījās vadošie urologi arī no Eiropas pazīstamākajām klīnikām. Austrumu slimnīcas Uroloģijas klīnikas ārsti ir apņēmības pilni nieru audu audzēju ārstēšanā arvien plašāk pielietot šo metodi, stāsta urologs Sergejs Beketovs. Tā ir jaunākā tendence visā pasaulē, ko arī Latvijā sākam attīstīt, ceram, ka nākošajā gadā laparoskopiskās operācijas nieru vēža slimniekiem tiks veiktas daudz biežāk, jo jau tagad vairāki ārsti apguvuši šo tehniku. Tas būtiski saīsinās atlabšanas periodu pēc procedūras un ļaus saglabāt neskartus veselos nieru audus.
Viena no lielākajām aktualitātēm uroloģijā ir pacienti, kuriem nepieciešams izoperēt -izņemt urīnpūsli. S. Beketovs ar lepnumu stāsta par pagājušajā mēnesī Ēģiptē apgūto jauno operācijas metodi, kuru pielieto pēc urīnpūšļa izņemšanas un kura pieļauj saglabāt pacientam labu nieru darbību un nodrošināt optimālu dzīves kvalitāti, sociālās aktivitātes. No zarnām tiek izveidots rezervuārs, kas satur urīnu, un, lietojot papildus higiēnas līdzekļus, pie ādas pielīmējamus maisiņus, šie cilvēki var piedalīties jebkurās sociālajās aktivitātēs, piemēram, apmeklēt teātri. Vēl pirms neilga laika nekas tāds nebija iedomājams un pacients pēc urīnpūšļa izņemšanas bija spiests pavadīt visu atlikušo dzīves daļu, neizejot no mājas. Pašlaik notiek metodes ieviešana ikdienas praksē, pirmie rezultāti ir labi.
«Pašlaik uroloģija ļoti dinamiski attīstās un ir pieejamas daudz jaunu inovāciju, jauni materiāli, tehnoloģijas, kas palīdz pacientiem saglabāt līdzšinējo komfortu un dzīves kvalitāti. Uroloģiskās onkoloģijas turpmākos panākumus nosaka jaunie atklājumi ķīmijā, bioloģijā, tehniskajās disciplīnās. Piemēram, saistībā ar nieru vēzi, urologi lielas cerības saista ar tā saucamajiem angioģenēzes inhibitoriem – ķimijterapijas medikamentiem, kas dod reālu iespēju pacientiem pagarināt dzīves ilgumu metastātiska nieru vēža gadījumā. Līdz šim praktiski vienīgais un efektīvais ārstēšanas veids bija operācija» piebilst V.Lietuvietis.
Ķīmijterapija
Praktiski visiem uroloģiskajiem audzējiem var pielietot ķīmijterapiju, ja tā izlemj ārstu konsīlijs – pēc operācijas vai, piemēram, prostatas vēzim pēc neveiksmīgas hormonterapijas. Pieejamās ķīmijterapijas veidi mūsdienās ir dažādi. Tā var būt tablešu lietošana pēc ārsta noteiktas shēmas mājās vai zāļu ievade vēnā LOC noteiktās dienās, tāpat atšķiras arī terapijas ilgums atkarībā no vēža diagnozes, stadijas, lokalizācijas un slimības gaitas.
Pašlaik Latvijā ir iespējas ārstēt arī metastātisku nieru vēzi. Pieejama interferonu terapija ar roferonu A. Tā ir valsts kompensēta. Ja pēc šīs terapijas slimība progresē, pacientam iespējams saņemt otrās līnijas medikamentus , kam gan nepieciešama arī pacienta līdzestība, piedaloties medikamentu kompensācijas procesā, skaidro Ārija Brīze. «Pilnībā izārstēt metastātisku nieru vēzi nevar, bet ar šo jauno otrās līnijas terapiju var ļoti uzlabot dzīves kvalitāti un slimības bezrecidīva periodu.»
Pacienti parasti ļoti uztraucas par iespējamajām ķīmijterapijas blaknēm. Biežākās no tām ir hipertensija, ādas izmaiņas, matu izkrišana, slikta brūču dzīšana, proteinūrija un zarnu trakta problēmas. Ārste uzsver, ka blaknes iespējams iepriekš paredzēt un novērst, ja nepieciešams, titrējot vai samazinot preparāta devu.
Staru terapija
Arī staru terapija ir viena no ārstēšanas izvēlēm, daudzos gadījumos pat pirmā. Tā var tikt pielietota visu uroloģisko audzēju ārstēšanai. Atšķiras tikai mērķi – radikāla ārstēšana, kur pievadītais radiācijas daudzums ir tik liels un precīzs, ka to var pielīdzināt ķirurģiskai operācijai, vai paliatīva aprūpe, lai samazinātu sāpes un mazinātu simptomus.
Katru pacientu pirms staru terapijas konsultē ārsts – radiologs, kas izskaidro sagatavošanās gaitu apstarošanai, ja tas nepieciešams, kā arī citus svarīgus jautājumus. Vislielākā sagatavošana jāveic slimniekiem ar prostatas vēzi, jo pirms staru terapijas, jāiztukšo taisnā zarna, bet urīnpūslim tās laikā jābūt pilnam. Savukārt, piemēram, urīnpūšļa vēža gadījumā pirms apstarošanas jāiztukšo urīnpūslis. Katram slimniekam un katrai audzēja lokalizācijai sagatavošana apstarošanai ir individuāla.
Ja prostatas vēzis tiek atklāts agrīnā stadijā, šo terapiju gandrīz vienmēr pielieto ar mērķi audzēju pilnībā izārstēt. Tāpat urīnpūšļa vēža ārstēšanā iespējams izmantot staru terapiju tā radikālai ārstēšanai, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējama ķirurģiska iejaukšanās. Šo terapiju pielieto arī urīnpūšļa audzēju paliatīvai ārstēšanai, kad radikāli slimību nevar pilnībā izārstēt, bet ar pareizu pieeju iespējams būtiski pagarināt dzīvildzi, kā arī atvieglot pacienta slimības simptomus. Diemžēl nieru šūnu vēža gadījumos staru terapiju iespējams pielietot tikai simptomātiskai ārstēšanai – sāpju vai citu simptomu mazināšanai, jo šī onkoloģiskā saslimšana nav jūtīga pret staru terapiju.
Savukārt dzimumlocekļa vēža ārstēšanai parasti pielieto ārstniecības metožu kombināciju. Vispirms tiek ķirurģiski likvidēts audzējs un tad obligāti piemērota pēcoperācijas staru terapija. Šajā kombinētajā ārstēšanā iespējams iekļaut arī ķīmijterapiju. Arī pie retākiem uroloģiskie audzējiem, staru terapija ārstu konsīlijā jāizvērtē kā viena no iespējām.
«Pilnīgi visiem pacientiem staru terapijas laikā īpaši svarīgi lietot veselīgu, pilnvērtīgu uzturu un uzturēties svaigā gaisā,» radioloģe Olga Utehina.
Ja terapijas mērķis ir radikāla ārstēšana, pacientam parasti nozīmē no 28 līdz 39 apstarošanas reizēm, atkarībā no audzēja veida. Šķiet daudz, bet pēc staru terapijas rezultāti ir labi un jāuzsver, ka Latvijā šī nozare ir ļoti augstā līmenī. Reizēm arī pacientiem ar ielaistu vēzi pēc staru terapijas rezultāti ir tik labi, ka pārsteidz pat ārstus. It īpaši, ja slimnieks pats ir pozitīvi noskaņots pret ārstēšanu. Tāpēc nekad nevajag mest plinti krūmos. «Pacientam jāuzticas ārstam un pašam jābūt ļoti ieinteresētam ārstēšanā,» atgādina O. Utehina. «Man bija pacients ar ielaistu dzimumlocekļa vēzi, viņam bija arī čūlas uz cirkšņa. Kopīgi gājām uz ļoti lielu risku, uz smagām komplikācijām, jo apstarošana bija ilga un intensīva, bet tas sevi attaisnoja. Lai arī viņam bija lielas apstarošanas komplikācijas, viņš sadarbojās arī to ārstēšanā. Nesen viņš atbrauca pie manis uz konsultāciju, dzīvs un vesels.»
Tā kā apstarošana ir lokāls ārstēšanas veids, komplikācijas parasti saistītas ar iekaisumiem apstarotajā rajonā – no apsārtumiem dzimumlocekļa, arī cirkšņa apvidū līdz smagiem urīnpūšļa un citu orgānu iekaisumiem, bet tie sadzīst aptuveni mēneša laikā. Jāatzīmē, ka ieguvums pēc procedūrām ir nesalīdzināmi lielāks, nekā nepatīkamās komplikācijas.
Rezultāti labi – būs pētījums
Liels centra ieguvums ir pirms gada iegādātā jaunākās paaudzes stereotaktisko staru terapijas iekārta, kas ļauj izdarīt sarežģītas stereotaktiskas staru terapijas un radioķirurģijas procedūras, jo ar to iespējams ļoti ātri un precīzi pievadīt staru slimajai vietai. Iekārta iegādāta ar ERAF un valsts atbalstu par vairāk nekā 3 miljoniem latu. Tomēr lielie ieguldījumi sevi attaisno un tā tiek noslogota divās maiņās – katru dienu 15 stundas, bet pieprasījums ir tik liels, ka veidojas arī rinda. Jāsaka, gaidīšana noteikti ir tā vērta, jo pieeja katram slimniekam ir individuāla, speciālisti precīzi izstrādā ārstēšanas kursu, kura plānošana ir ļoti darbietilpīgs process, bet tad var garantēt, ka tas būs visefektīvākais. Šo metodi pielieto visiem prostatas vēža pirmās un otrās stadijas pacientiem audzēja radikālai ārstēšanai, sasniedzot ļoti labus rezultātus – izārstējot vēzi pilnībā.
Mediķi smej, ka vīrieši, kas ar šo iekārtu tiek ārstēti, ir ļoti apmierināti, braucot uz šejieni kā uz darbu, jo apstarošanas seansi ir katru darba dienu gandrīz divus mēnešus (nepieciešamas 39 apstarošanas reizes). Kopā braucot šurp, daudzi pat sadraudzējušies. «Varbūt par rezultātiem ir vēl pāragri runāt, bet mēs plānojam veikt klīnisko pētījumu, kurā salīdzināsim trīsdimensiju konformālās staru terapijas, ar ko pacienti tika ārstēti arī līdz šim, un stereotaktisko staru terapijas rezultātus.» Iespējams tiks iegūti ļoti uzskatāmi dati par metodes efektivitāti Latvijas pacientu ārstēšanā.
N.B. Visiem svarīgi zināt, ka asins piejaukums urīnā, sāpes sēkliniekā, veidojums sēklinieka maisiņā, sāpes nieru rajonā, iespējams ir uroģenitālās sistēmas audzēja pirmās izpausmes, tāpēc noteikti jāapmeklē urologs, nedrīkst domāt, ka gan jau pāries. Īpaši, ja vecums ir 45 gadi un vairāk.
Andra Briekmane
