Norise

Nierakmeņi mūsu klimatiskajā zonā nav uzskatāmi par īpašu problēmu, jo tie regulāri veidojas visu cilvēku organismā, un to mazās daļiņas tiek izskalotas kopā ar urīnu. Ja urīna ir maz, akmentiņi, ko dēvē par smiltīm, sākt augt nieres bļodiņā. Tā iemesls var būt nepietiekams šķidruma patēriņš uzturā vai regulāra svīšana. Akmens, kustoties virzienā uz leju, var iesprūst kādā šaurākā vietā un pilnībā nosprostot urīnceļus. Visbiežāk tas notiek vietā, kur nieres bļodiņa pāriet uz urīnvadu, akmens šķērso lielos asinsvadus iegurnī vai ieplūst urīnpūslī.

Simptomi

Nierakmeņi var pilnībā nosprostot urīnvadu (ureteru), un niere pārtrauc izdalīt urīnu. Otra niere līdz ar to uzņemas papildu darbu. Īslaicīgi tas nav kaitīgi, bet, tam ilgstoši turpinoties, urīns inficējas un attīstās nieru iekaisums (pielonefrīts). Pēkšņs urīnceļu nosprostojums rada stipras sāpes –  tā ir nieres kolika. Pacients ir spiests nemitīgi staigāt un mainīt pozas, lai remdētu sāpes.

Cēloņi

Slimības iemesls meklējams pašos nieres audos vai organisma vielmaiņas traucējumos, bet slimības izpausmes – nieres dobumsistēmā, urīnvados, urīnpūslī. Nierakmeņus veido tās vielas, ko nieres izdala palielinātos daudzumos. Cilvēkiem, kas uzturā pastiprināti lieto pienu, sieru vai ūdeni, urīnā izdalās daudz kalcija. Augsta kalcija koncentrācija urīnā veicina nierakmeņu veidošanos. To sekmē arī citas vielas, piemēram, urīnskābe, olbaltumu atlikuma produkti (cilvēkiem, kas uzturā lieto daudz gaļas). Dažiem, kam ir funkciju traucējumi, kas regulē nieru darbību, lielos daudzumos no organisma tiek izvadītas vielas, kas veido nierakmeņus.

Diagnostika

Rentgena uzņēmumā vai rentgena caurskatē nierakmeņi ir viegli saskatāmi, bet pašas nieres ir redzamas ļoti vāji, taču ne visi nierakmeņi ir redzami rentgena uzņēmumos.

Ultraskaņa

Mūsdienās tas ir viens no svarīgākajiem nieru izmeklējumiem, arī kā profilaktiskās apskates daļa. Tā tiek atklāti nieru audzēji, iekaisuma procesi, ir labi redzami nieru akmeņi un urīna atteces traucējumi, kā arī daudzas citas saslimšanas. Taču mazi akmeņi var būt grūti saskatāmi, kā arī dažādi nieres audu kalcināti var tik interpretēti kā nierakmeņi.

Kompjūtertomogrāfija (CT)

Kompjūtertomogrāfijas izmeklējumus bez kontrastvielas ir zelta standarts precīzai izmeklēšanai gadījumos, ja ir radušās aizdomas par nierakmeņiem.

Ārstēšana

Agrāk bija tikai viens risinājums – atvērta operācija, izdarot iegriezumu ādā, bet mūsdienās ir pieejamas dažādas mazinvazīvas vai endoskopiskas ārstēšanas metodes.

Distances jeb ekstrakorpolārā litotrpispija

Akmeņus var saskaldīt mazos gabaliņos Ar augstas enerģijas trieciena vilni. Agrāk, lai šoka viļņi sasniegtu akmeņus, pacientam bija jābūt daļēji iegremdētam ūdenī (it kā vannā), kas bija labs viļņu pārraidītājs, jo cilvēka ķermenis lielākoties sastāv no ūdens. Mūsdienās ārstēšanai pietiek ar mazu vannu vai želejas pūsli, kurš ir piespiests pie slimnieka sāniem. Procedūras laikā pacients atrodas uz galda, kurā iebūvēta triecienviļņu ierīce. Tur atrodas arī rentgenstaru un ultraskaņas iekārta, kas precīzi nosaka akmens atrašanās vietu un norāda triecienviļņu virzienu. Procedūras laikā vairāki tūkstoši triecienviļņu sašķeļ akmeni (spēcīgie viļņi sašķeļ tikai akmeni, lai gan daži triecieni var skart arī blakusesošos audus, jo nieres kustas, kad cilvēks elpo). Procedūra ilgst apmēram 30-45 minūtes un ir viegli paciešama; īslaicīgas sāpes var rasties, akmenim šķeļoties. Pēc procedūras bieži ir sajūta, ka āda ir kļuvusi nejūtīga, jo to nedaudz ir skāruši šie viļņi. Parasti ārstēšana noris veiksmīgi. Dažos gadījumos, ja akmeņi ir lielāki, nepieciešamas vairākas procedūras, lai tos pilnīgi saskaldītu.

Transureterāla litotrpisija

Akmeņus sasniedz ar ļoti tievu endoskopu, kurš tiek ievadīts caur urīnpūsli un urīnvadu. Pie akmeņiem pieliek speciālu zondi vai lāzera staru, un ar tieši pievadītu enerģijas jaudu akmeņus burtiski izšķīdina. Procedūru izdara vispārējā anestēzijā.

Perkutāna litotrpisija

Nierakmeni sasniedz ar speciāla optiska instrumenta palīdzību caur nelielu brūci ādā un nieres audiem. Akmens atrašanās vietu nosaka ar ultraskaņas palīdzību. Tālāk akmens tiek sadalīts tāpat kā transuretrālajā litotripsijā. Šo procedūru izmanto, ja akmeņi ir lieli (tad ārstēšana ar ārējo litotrispiju ir pārāk ilgstoša, vai arī, ja nieres izvads ir aizsprostots). Procedūru izdara vispārējā anestēzijā.

Vaļēja operācija

Retos gadījumos, kad citādi to nevar izdarīt, akmeņus izņem operējot. Diemžēl pēc izdarītā iegriezuma ilgstoši saglabājas sāpes operācijas rētā, un pacients daudz ilgāk nespēj atgūt darbaspējas.

Diēta un medikamenti

Retos gadījumos dažus akmeņus ir iespējams izšķīdināt ar noteiktiem medikamentiem. Ievērojot diētu, var izsargāties no urātu akmeņiem. Lai noskaidrotu, vai diēta var līdzēt, jāveic asins un urīna analīzes, kā arī ir jāanalizē akmens.

Vienkāršākais veids, lai pasargātos no urīnceļu akmeņiem un infekcijām, ir pietiekams šķidruma patēriņš uzturā. Urīns izskalo sīkos akmentiņus, pirms tie nav izauguši tik lieli, lai varētu aizķerties un radīt urīnceļu nosprostojumu, tādējādi tiek izskaloti arī infekcijas izraisītāji.