Urīnpūšļa vēzis
Slimības norise
Pirmais signāls organismā par iespējamu audzēju urīnpūslī ir asiņu piejaukums urīnā. Urīnpūšļa audos veidojas ļaundabīgas šūnas, parasti audzējs sākas virspusējā urīnpūšļa epitēlijā un ar laiku ieaug dziļākos audos. Parasti saslimšana skar vecākus cilvēkus, bet dažreiz tā ir sastopama arī jaunu cilvēku vidū.
Atkarībā no audzēja ieaugšanas dziļuma, tos iedala dažādās stadijās. Audzēja ārstēšanas taktika ir atkarīga no audzēja stadijas, agresivitātes, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un ārstējošās komandas pieredzes.
Ļoti svarīgi ir nekavējoties griezties pie ģimenes ārsta vai urologa hematūrijas gadījumā, lai neielaistu slimību.
Simptomi
Audzējs ir ļoti labi apasiņots un trausls, tādēļ biežākais simptoms ir asiņu piejaukums urīnā – urīna krāsa var būt no gaiši sarkanas līdz kolas brūnai., Bieži audzēja sākuma stadijās asinis urīnā var arī nepamanīt, tās var redzēt tikai urīna analīžu atbildēs. Ja ir lielāks audzējs, tad urinējot var manīt lielāku asiņu piejaukumu urīnā. Var būt sūdzības par biežu un sāpīgu urināciju, kā arī sāpes mugurā, mazajā iegurnī vai straujš svara zudums var norādīt uz audzēja ieaugšanu urīnpūšļa sienā.
Slimības simptomu gadījumā nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie ārsta. Novēlotas ārstēšanas gadījumā slimība var kļūt neārstējama.
Slimības cēloņi
Urīnpūšļa vēzis attīstās vecākiem cilvēkiem, kuri 60 vai vairāk gadus veci, bet audzējs var būt arī gados jauniem cilvēkiem. Ir zinātniski pieradīts, ka kaitīgās vielas, ko satur tabakas izstrādājumi, ir vēža attīstības iemesls gandrīz pusei no visiem urīnpūšļa vēža gadījumiem.
Vēl viens labi zināms riska faktors ir ķīmisku vielu iedarbība, ko izmanto ražošanā – krāsas, krāsošanas līdzekli, metāla un naftas produkti, lai gan pēdējā laikā darba aizsardzības principi ir palīdzējuši mazināt šos riska faktorus.
Noteiktu vīrusu, baktēriju un parazītu radītas infekcijas un hroniskas urīnceļu infekcijas arī var palielināt risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi.
Staru terapija taisnajai zarnai, dzemdes kaklam, prostatai palielina risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Staru terapijas var veicināt nelabvēlīgas izmaņas urīnpūšļa epitēlija šūnās.
Vairāki bioloģiskie faktori un kaitīgās vielas var palielināt risku saslimt ar urīnpūšļa vēzi. Lielāks risks nenozīmē to, ka kāds saslimst ar vēzi, dažreiz urīnpūšļa vēzis attīstās bez zināma iemesla.
Pacientiem, kuriem ir šie riska faktori, obligāti vismaz reizi gadā ir jāveic urīna analīze.
Diagnostika
Ļoti svarīgi laicīgi griezties pie ārsta, ja Jums ir hematūrija.
Urīna analīzes – urīna paraugā var būt leikocīti un asinis. Vizuāli asinis urīnā var arī neredzēt, bieži vien audzēja sākuma stadijās tās var redzēt tikai urīna analīzēs.
Urīna citoloģija – urīnā dažreiz cirkulē audzēja šūnas, kuras var redzēt mikroskopā.
Fibrocistoskopija – izmeklējumā izmanto ļoti mazu, speciālu lokanu video kameru, ar kuru urologs novērtē urīnpūšļa gļotādas un prostatas stāvokli. Izmeklējumu veic lokālā narkozē, un pacientam tas nav sāpīgs. Izmeklējumu veic hematūrijas gadījumā. (skatīt sadaļā “Pacientam”).
Vēdera dobuma un plaušu datortomogrāfija nosaka audzēja ieaugšanas dziļumu urīnpūšļa sienā un metastāzes vēdera dobumā. Plaušu datortomogrāfiju veic vēlīnās audzēja stadijās, jo audzējs var veidot metastāzes plaušās.
Mazā iegurņa magnētisko rezonansi izmanto, lai noteiktu audzēja izplatību urīnpūšļa sienā un iegurņa limfmezglos. (skatīt sadaļā “Pacientam”)
Ļoti svarīgi izmeklējumus kvalitatīvi veikt specializētos centros, kur šādus izmeklējumus apraksta speciālists, kurš specializējās uroloģiskajās pataloģijās.
Audzēja stadijas
Muskuļus neinvazīvs urīnpūšļa audzējs (audzējs neieaug urīnpūšļa muskuļu sienās) – ļaundabīgās šūnas aug virzienā uz urīnpūšļa centru, bet neieaug urīnpūšļa sienas muskulī. Šādi urīnpūšļa audzēji veidi ir visizplatītākie, un šādi audzēji progresē reti.
Muskuļus invazīvs urīnpūšļa audzējs (audzējs ieaug urīnpūšļa sienas muskuļos) ieaug urīnpūšļa muskuļos, un tas var izaugt cauri urīnpūšļa sienai Šādam audzēja veidam ir augsts izplatīšanās risks uz citiem orgāniem, tādējādi slimība grūtāk padodas ārstēšanai.
Ja urīnpūšļa vēzis izplatās uz citām ķermeņa daļām, piemēram, limfmezgliem vai citiem orgāniem, to sauc par lokāli izplatītu vai metastātisku urīnpūšļa vēzi.
Ārstēšana
Muskuļus neinvazīva urīnpūšļa audzēja ārstēšana
Transuretrāla urīnpūšļa rezekcija – manipulācijā izmanto instrumentu ar video kameru, kuru pacientam ievieto caur urīnizvadkanālu, un ar elektrisku cilpu nogriež urīnpūšļa audzēja audus un izņemot tos no urīnpūšļa caur kanālu. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru, pēc operācijas var būt neliela hematūrija.
Vaļēja urīnpūšļa sienas rezekcija – operācijā caur ādas iegriezumu vēdera priekšējā sienā izgriež urīnpūšļa sienas daļu, kurā atrodas audzējs. Šādu ārstēšanas metodi izmanto ļoti reti.
Bioloģiskie preparātu terapija (imūnterapija) – urīnpūslī ievada bioloģiski aktīvas vielas, kas signalizē organisma imūnsistēmai, lai tā cīnās ar vēža šūnām urīnpūslī. Izplatītākās līdzeklis ir tuberkulozes baktērija (BCG), kuru caur katetru ievada urīnpūslī. Ārstēšanu veic atkārtoti vairākas reizes. Imūnterapiju uzsāk pēc transuretrālas urīnpūšļa rezekcijas. Bioloģiska terapija var radīt kairinājuma sajūtu urīnpūslī.
Lokāla ķīmijterapija – urīnpūslī caur katetru ievada ķīmisku preparātu, kas iznīcina virspusējās audzēja šūnas. Terapija var radīt kairinājuma sajūtu urīnpūslī.
Muskuļus invazīva urīnpūšļa audzēja ārstēšana
Radikāla cistektomija ir ķirurģiska ārstēšana, kuras laikā vīriešiem izņem urīnpūsli, prostatu ar sēklas pūslīšiem un apkārt esošos limfmezglus. Sievietēm izņem urīnpūsli, dzemdi ar olnīcām, olvadiem un daļu maksts priekšējās sienas. Operāciju veic caur ādas iegriezumu vēdera apakšdaļā pa viduslīniju. Pasaulē veic arī minimāli invazīvu operāciju -robota asistētu vai roku asistētu laparaskopisku cistektomiju. kurā piedalās roboti vai mediķi.
Urīna atteces izveide – pēc radikālas cistektomijas ķirurgs uzreiz pacientam veido urīna atteces mehānismu. Jūsu ķirurgs var izveidot caurulīti (konduītu) no tievās zarnas segmenta, kuram pievieno abus urīnvadus. Zarnas segmentu izvada uz vēdera priekšējās sienas, kur piestiprina speciālu maisu (stomas maisu).
Ir arī cita metode, kad ķirurgs no tievās zarnas izveido segmenta rezervuāru urīnam, kas atrodas pacienta ķermeņa iekšpusē un ir pievienots urīnizvadkanālam. Pacients normāli urinē, bet dažreiz ir jālieto urīnpūšļa katetrs, lai nodrošinātu pilnīgu urīna atteci no urīna rezervuāra.
Izvēloties urīna atteces veidu, ir jāņem vērā pacienta vispārējais veselības stāvoklis, prognozējamais dzīves ilgums, blakus saslimšanas un pacienta vēlmes. Jautājiet un diskutējiet ar savu ārstu par sev piemērotāko veidu.
Ķīmijterapija
Ķīmijterapijā izmanto medikamentus, kas iznīcina audzēja šūnas. Ķīmijterapiju urīnpūšļa audzēja ārstēšanā izmanto divu vai vairāku medikamentu kombināciju. Medikamentus ievada caur vēnu Jūsu rokā.
Ķīmijterapiju lieto pēc radikālas cistektomijas, ja ir atlikušas audzēja šūnas organismā vai pirms operācijas, lai samazinātu audzēja izmēru un izplatību. Dažreiz ķīmijterapiju kombinē ar staru terapiju.
Staru terapija
Staru terapijā izmanto radioaktīvo starojumu, kas iedarbojas uz audzēja šūnām urīnpūslī un iznīcina tās. Ārstēšanas metodi izmanto kombinācijā ar ķīmijterapiju, ja nav iespējams veikt cistektomiju.
Staru terapiju dažreiz izmanto arī tad, ja pēc radikālas cistektomijas organismā ir palikušas audzēja šūnas.