Jūs atrodaties šeit

Pacientiem \ Uroloģiskās saslimšanas \ Onkoloģiskās slimības \ Nieru vēzis

Onkoloģiskās slimības

Nieru vēzis

Slimība norise

Nieru vēzis ir audzējs, kas ir lokalizēts nierēs. Cilvēkam ir divas nieres, kuras ir  atrodas aiz vēdera dobuma orgāniem.
Pieaugušajiem visbiežāk ir gaišo nieres šūnu vēzis, citi vēžu tipi ir sastopami retāk. Bērniem biežāk ir cita veida audzēji – Vilmsa audzēji.
Nieru vēzi mūsdienās diagnosticē biežāk nekā agrāk, jo mūsdienās ir ļoti izplatīti attēldiagnostikas izmeklējumi, kuros kā blakus atradni diagnosticē nieru vēzi.

 

Simptomi

Agrīnā nieru audzēja stadijās simptomi izpaužas ļoti reti. Šādi simptomi ir urīns ar asiņu piejaukumu, pastāvīgas sāpes, svara zudums un periodisks drudzis. Slimības simptomu gadījumā griezieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai urologa. Novēlotas ārstēšanas gadījumā var rasties nopietnas veselības problēmas.

Slimības cēloņi

Nav īsti skaidrs nieru vēža cēlonis. Zināms, ka nekontrolēta nieru šūnu dalīšanās noved pie audzēja attīstības.
Audzēja veidošanos veicina šādi faktori – smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, hroniskas nieru slimības, ģimenē pārmantotas audzēju saslimšanas.

 

Diagnostika

Visbiežāk veidojumus nierēs atrod kā blakus atradni citai slimībai, veicot vēdera dobuma datortomogrāfiju vai ultrasonogrāfiju.
Precīzai nieru vēža diagnostikai izmanto attēldiagnostikas metodes – datortomogrāfiju un magnētisko rezonansi.
Audzēja biopsija ultrasonoskopijas kontrolē – caur ādu paņem audzēja audu paraugus, lai precizētu diagnozi.
 

Ārstēšana

Ārstēšanas taktika ir atkarīga no audzēja izmēra, izplatības, lokalizācijas nierē un pacienta vispārējā veselība stāvokļa.

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģiska audzēja izņemšana ir standarta ārstēšanas metode. Mūsdienās plaši izmanto minimāli invazīvo ķirurģisko ārstēšanu – robota asistētu vai roku asistētu laparaskopisku nieru ķirurģiju.

Minimāli invazīvā ķirurģija ir mazāk traumatiska pacientam, un darbspējīgā vecumā tas ir ļoti svarīgi, lai cilvēks var ātrāk atkopties pēc operācijas. Caur nelieliem 4 – 5  iegriezumiem tiek veikta operācija vēdera dobumā, un nieri izņem ārā caur 10 cm lielu ādas iegriezumu..

Vaļēja nieru ķirurģiskā ārstēšana ir visbiežāk izmantotā ārstēšanas metode visā pasaulē. Operāciju veic caur 20 cm lielu iegriezumu pacienta sānā, bet var būt arī dažādas variācijas. Šo metodi izmanto ļoti lieliem audzējiem, kuri ieaug asinsvados un apkārtējos orgānos.

Lielus audzējus, kuru izmērs ir lielāks par 7 cm, vai mazākus nieres audzējus, kuri atrodas nieres parenhīmas vidusdaļā mūsdienās šādus audzējus izņem kopā ar visu nieri.

Mazus audzējus, kuru izmērs ir līdz 4 cm, vai lielākus veidojumus, ja tehniski ir iespējams izņem, maksimāli saudzējot veselos nieres audus, un saglabā audzēja skarto nieri. Izņemto vietu sašuj. Operāciju veic arī laparoskopiski.

Aktīva novērošana – audzējus, kuru izmērs nepārsniedz 3 cm, var uzraudzīt, veicot kontroles CT ar k/v ik pēc 6 mēnešiem. Ja audzējs gada laikā palielinās vairāk nekā par 0.5 cm, tad ir jāplāno ķirurģiska ārstēšana.

Radiofrekvences ablāciju izmanto maziem audzējiem līdz 4 cm lielumam. Audzējam caur ādu vai lapararoskopiski pievada augstas frekvences radioviļņus, kas izdedzina audzēja audus.

Audzēja krioablāciju izmanto maziem audzējiem līdz 4 cm lielumam. Audzējam caur ādu vai lapararoskopiski pievada zondi ar šķidro slāpekli, kas izsaldē audzēja audus.

Pacientiem ar vispārēji smagu veselības stāvokli un īsu prognozējamo dzīvildzi mazus audzējus var neārstēt.

Izvēloties ārstēšanas veidu, jāņem vērā pacienta vispārējais veselības stāvoklis, prognozējamais dzīves ilgums, blakus saslimšanas un pacienta vēlmes. Jautājiet un diskutējiet ar savu ārstu par sev piemērotāko ārstēšanas veidu.