Ultraskaņas izmeklējumi
Ultraskaņas viļņi ir akustiski viļņi virs cilvēka dzirdes sliekšņa, kurus var radīt ar pjezoelektrisko efektu. Kā viena no pirmajām medicīnas nozarēm, kurā pielietoja ultraskaņu slimību diagnostikā, bija neiroloģija; to veica neirologs Dusiks (Dussik) 1942. gadā. Kopš tā laika ultraskaņas pielietojums medicīnā ir kļuvis ļoti plašs, un tādas nozares kā internā medicīna, dzemdniecība un ginekoloģija, pediatrija, neiroloģija un neiroķirurģija, ķirurģija un uroloģija nav iedomājamas bez ultrasonogrāfijas pielietojuma ikdienas praksē.
Nieru slimību diagnostikā ultrasonogrāfija ir būtiska metode nieru parenhīmas, tilpuma procesu, obstruktīvu uropātiju un retroperitoneālās telpas patoloģijas gadījumos.
Ultrasonogrāfija noskaidro sekojošus jautājumus:
- Vai pacientam ir strukturāli veselas nieres
- Vai ir iedzimtas anomālijas un kāds ir to veids
- Vai ir hidronefroze
- Nieru izmaiņas grūtniecības laikā
- Transplantāta kontrole
- Savācējsistēmas anomāliju diferenciālā diagnostika
- Patoloģisku veidojumu diagnostika un diferenciālā diagnostika
- Novērošana pēc traumas
- Atlieku urīna noteikšana
- Priekšdziedzera struktūras, lieluma un tilpuma
Kā sagatavoties izmeklējumam:
Vēlams 6 stundas pirms ēšanas neēst.
Vairumā gadījumu nav nepieciešama pacienta speciāla sagatavošana izmeklējumam, nepieciešams, lai urīnpūslis būtu uzpildījies. Stipri pārpildīts urīnpūslis traucē izmeklēšanu.
Ko sagaidīt izmeklējuma laikā:
Ultrasonogrāfija ir lielākoties nesāpīgs un neinvazīvs izmeklēšanas veids, kas var aizņemt no 15 līdz 30 min. Lai veiktu izmeklējumu pacientam ir jāatkailina izmeklējamā ķermeņa daļa.
Iespējamie riski:
Īpašu risku vai kontraidikāciju nav. Ultrasonogrāfijas pielietošana nav bīstama pacientam un to iespējams atkārtot tik bieži, cik nepieciešams; tā ir ātra, precīza un neinvazīva.