Neonkoloģiskās slimības

Labdabīga prostatas palielināšanās

Slimības norise

Prostatas priekšdziedzera palielināšanās ir normāla parādība, kad vīrietis kļūst vecāks. Saslimšanu arī sauc par labdabīgu prostatas hiperplāziju.

Dažiem vīriešiem prostatas palielināšanās var veicināt urinācijas traucējumu attīstību un akūtu vai hronisku urīna aizturi, kas var izraisīt nieru bojājumus un veicināt urīnceļu infekciju attīstību.

Mūsdienās ir vairākas ārstēšanas metodes, kuras izvēlas atkarībā no prostatas izmēra, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un simptomu smaguma pakāpes.
 
1.a att. Veselīga prostata apakšējos urīnceļos. 1.b att. Palielināta prostata, kas spiež uz urīnizvadkanālu un urīnpūsli.

1.a att. Veselīga prostata apakšējos urīnceļos.

Simptomi

Sūdzību smaguma pakāpe, kuriem ir palielināts priekšdziedzeris, ir dažāda. Simptomiem ir tendence ar laiku pasliktināties, ja tos neārstē.
  • bieža vai neatliekama urinācija;
  • bieža urinācija naktī (niktūrija);
  • grūtības uzsākt urināciju;
  • samazināta urīna strūkla vai urīna strūkla ar pārtraukumiem;
  • pilēšana pēc urinācijas;
  • nepilnīga urīnpūšļa iztukšošanās vai arī urīnpūslis neiztukšojas;
  • vēdera sasprindzinājums urinācijas laikā;
Slimības simptomu gadījumā griezieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta vai urologa, jo novēlota ārstēšana var novest pie smaga urīnceļu iekaisuma attīstības un neatgriezeniskiem nieres bojājumiem, un urīna attece var neatjaunoties.

 

Slimības cēloņi

Vīrietim prostata aug visa mūža garumā. Labdabīga prostatas hiperplāzija attīstās pakāpeniski, un pilnīga urīnizvadkanāla blokāde attīstās pēc ilga laika.
Bieži urīnizvadkanāla nosprostošanās kombinējās ar urīnpūšļa muskulatūras traucētu funkciju, tādēļ ir svarīgi veikt urīnpūšļa urodinamiskos izmeklējumus.
Labdabīgas prostatas hiperplāzijas iemesls nav skaidrs, bet zinātnieki to saista ar dzimumhormonu līmeņu izmaiņām organismā, kas ir saistīts ar novecošanu.
 

Diagnostika

Digitāli rektāla izmeklēšanā (DRI), ar pirkstu caur taisno zarnu aptaustot prostatu, nosaka tās formu, izmērus, attiecības ar apkārtējiem orgāniem. Iespējams sataustīt prostatas  struktūras izmaiņas – tā ir blīvāka, cietāka, mīkstāka, neviendabīga, mezglaina. DRI var būt nepatīkama, sāpīga, ja strauji tiek iestiepts ānusa muskuli.
Prostatas specifiskais antigēns (PSA) ir imūnreaktīva viela, kas veidojas tikai prostatas audos un nav sastopama citur. Tās daudzuma palielināšanos asins serumā var liecināt par prostatas vēzi, prostatas izmēra palielināšanos vai bakteriālais prostatītu. Uzmanīgam jākļūst tad, kad PSA līmenis pārsniedz 4 ng/ml.
Urīna analīzes – urīna paraugā var būt baktērijas, leikocīti, kā arī var  būt asinis urīnā. Svarīgi ir veikt parauga mikrobioloģisko analīzi, lai noteiktu urīna iekaisuma izraisītāju.
Transrektāla sonogrāfija – izmeklēšanā lieto speciālu ultrasonogrāfijas  zondi, ar kuru apskata prostatu caur taisno zarnu. Ārsts ar ultrasonogrāfu izvērtē priekšdziedzera struktūras izmaiņas un prostatas tilpumu.
Prostatas biopsija - ar tievu, speciāli šim nolūkam izgatavotu adatu ultrasonogrāfijas kontrolē caur taisno zarnu paņem 10 līdz 12 audu paraugus no prostatas. Biopsiju veic, ja ir radušās aizdomas par prostatas vēzi vai PSA līmenis asinīs ir lielāks par 4 ng/ml. Pirms šīs manipulācijas pacientam mājās ir speciāli jāsagatavojas. (skatīt sadaļā “Pacientam”)
Urodinamiskie izmeklējumi – tie palīdz urologam noteikt urīna atteces traucējumu smaguma pakāpi un iemeslu.
  • Internacionālā prostatas priekšdziedzera simptomu skala (IPSS) – anketa, ko aizpilda pacients un nosaka urinācijas traucējumu smaguma pakāpi. (skatīt sadaļā “Pacientam”)
  • Urinācijas dienasgrāmata – izmeklējumu pacients veic mājās. Pacients trīs dienas atzīmē speciālās tabulās (skatīt sadaļā “Pacientam”) uzņemtā šķidruma daudzumu un laiku, kā arī atzīmē urinācijas biežumu un laiku. Urinācijas dienasgrāmata urologam palīdz saprast simptomu smagumu.
  • Ultrosonogrāfija ar atlieku urīna noteikšanu – izmeklējums nosaka pacienta atlieku urīna daudzumu pēc urinēšanas. Ja urīna daudzums pārsniedz 150 ml, tad pastāv iespēja, ka ir urīna atteces traucējumiem.
  • Uroflaumetrija – pacients urinē speciālā traukā, kurš reģistrē pacienta urīna strūklas stiprumu urinācijas laikā, tās ilgumu un urīna daudzumu. Izmeklējums ir pacientam vienkāršs un sniedz būtisku informāciju ārstam par urināciju.Pirms izmeklējuma pacientam jālieto šķidrums, lai urīnpūslis būtu pilns.
  • Urodinamika – noskaidro urīna atteces traucējumu cēloni. Metode ir invazīva, pacientam urīnpūslī ievieto mazu katetru, kurš reģistrē spiedienu urīnpūslī un uzpilda urīnpūsli ar fizioloģisko šķidrumu. Otra maza zonde atrodas taisnajā zarnā, kas pieraksta vēdera dobuma spiedienu dažādās urinācijas fāzēs. Urologs uzpilda urīnpūsli ar fizioloģisko šķidrumu un nosaka, cik labi funkcionē Jūsu urīnpūšļa muskulatūra.
  • Fibrocistoskopija – ļoti maza speciāla lokana video kamera, ar kuru urologs novērtē urīnpūsli un prostatu no iekšpuses. Izmeklējumu veic lokālā narkozē, un pacientam tas nav sāpīgs. (skatīt sadaļā “Pacientam”)
 

Ārstēšana

Mūsdienās ir vairākas ārstēšanas metodes, kuras izvēlās atkarībā no prostatas izmēra, pacienta vecuma, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un simptomu smaguma pakāpes.

Aktīva novērošana - dažreiz palielinātā prostata nerada traucējumus. Nedaudz vājāka urīna strūkla un tas, ka kādreiz naktī ir jāpieceļas, nenozīmē, ka jāsāk ārstēties. Svarīgākais kritērijs ir atlieku urīns urīnpūslī, jo urīna atteces traucējumi ir tie, kuri apdraud jūsu veselību. Galvenais – regulāri jāapmeklē savs urologs, lai izvērtētu atlieku urīnu urīnpūslī un simptomu smagumu.

Labdabīgu prostatas hiperplāzijas medikamentoza ārstēšana - efektīva ar maziem vai vidējiem urinācijas traucējumu simptomiem (skatīt IPSS skalu) un prostatām ar mazu tilpumu ( līdz 40 ml).

  • Alfa blokatori – medikamenti atslābina urīnpūšļa kakliņa muskuļus un muskuļu šķiedras prostatā, kas atvieglo urināciju. Medikamenti parasti iedarbojas ļoti ātri un ir efektīvi mazām prostatām. Dažiem pacientiem medikamenti izraisa vājumu un nespēku, šādos gadījumos medikamentu lietošana ir jāpārtrauc. Samazināts sēklas šķidruma daudzums, jo prostatas iekšējais slēdzēja mehānisms nav aizvēries un sperma nokļūst urīnā, medicīniskais termins – retrogrāda ejakulācija.
  • 5-alfa reduktāzes blokatori – medikamenti samazina prostatas izmēru, apturot hormonu iedarbību uz prostatas dziedzeri. Medikamentu efektīva darbība var sākties ļoti vēlu, līdz pat 6 mēnešiem vēlāk. Medikamenti var izraisīt retrogrādu ejakulāciju un citas medikamentu blaknes. Ļoti svarīgi pirms medikamenta lietošanas “izslēgt’’ prostatas vēža diagnozi!
  • Kombinētā terapija – mūsdienās urologi bieži izmanto iepriekš minēto medikamentu kombināciju.
  • PDE5 inhibitori (Tadafils) – medikamentus visbiežāk lieto erektīlās disfunkcijas ārstēšanai, bet pētījumi norāda, ka zāles arī ārstē labdabīgu prostatas hiperplāziju. Zāles plaši netiek izmatotas palielinātas prostatas ārstēšanai.

 

Ķirurģiska ārstēšana

Ķirurģisku ārstēšanas metodi lieto, ja priekšdziedzera tilpums ir virs 40 ml, medikamentozā ārstēšana ir neefektīva vai ir smagi urinācijas traucējumu simptomi.

Minimāli invazīva ķirurģiska ārstēšana

Transuretrāla prostatas rezekcija – instruments ar video kameru, kuru ievieto caur urīnizvadkanālu un ar elektrorezektoskopu nogriež prostatas dziedzera audus, un izņem nogrieztos audus no urīnpūšļa. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu līdz 80 ml.

Transuretrāla prostatas incīzija - instruments ar video kameru, kuru ievieto pacienta urīnizvadkanālā un daļēji ar elektrorezektoskopu nogriež prostatas dziedzera audus pie urīnpūšļa kakliņa un izņem nogrieztos audus no urīnpūšļa. Pāris dienas pēc operācijas pacients staigā ar urīnpūšļa katetru. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu līdz 30 ml.

Prostatas enukluācija vai vapolarizācija ar lāzeru –video kontrolē caur urīnizvadkanālu izgriež vai izdedzina ar augstas enerģijas lāzeru prostatas dziedzeri, un prostatas audus izņem no urīnpūšļa. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu, kas ir lielāks par 80 ml. Operācijai ir zems asiņošanas risks, tādēļ operāciju var veikt pacientiem ar smagām kardiālām slimībām.

Vaļēja ķirurģiska adenomektomija - vēsturiski senākā labdabīgās hiperplāzijas ārstēšana, kuru izmanto obstrukcijas novēršanai. Urīna strūkla atjaunojas tuvākajā laikā pēc operācijas. Rekomendē izmantot prostatām ar tilpumu, kurš ir lielāks par 80 ml. Operācijai ir augsts asiņošanas risks, tādēļ operāciju var veikt pacientiem ar labu vispārējo veselības stāvokli.

Atkārtota urīna aizture vai konkrementi urīnpūslī ir spēcīgs signāls, kas norāda ka Jums ir jāveic prostatas ķirurģiska ārstēšana.

Pārrunājiet ar Jūsu ārstējošo urologu sev atbilstošāko labdabīgās hiperplāzijas ārstēšanas veidu.