Raksti un intervijas

Gadiem ritot, daudziem stiprā dzimuma pārstāvjiem nākas secināt, ka ar urinēšanu vairs nav tik labi kā agrāk – urīna strūkla kļuvusi vājāka, turklāt nereti jāceļas pa nakti, jo jādodas uz tualeti. Parasti tam ir viens izskaidrojums – priekšdziedzera palielināšanās jeb labdabīga prostatas hiperplāzija (LPH). Tas ir normāls vīrieša novecošanās process, kurš gan ir hronisks, tomēr ārstējams. 

Šodien Eiropas urologu asociācijas rekomendācija nosaka, ka vīrietim priekšdziedzera vēža agrīna diagnostika balstās uz individualizēta riska noteikšanu. Tas nozīmē, ka pirmo PSA analīzi iesaka noteikt 40 gadu vecumā, tālāko diagnostisko stratēģiju nosaka urologs atkarībā no sākotnējās atbildes rezultāta. Interesanta un neviennozīmīga ir šīs analīzes atklāšanas vēsture.

Linards Rēdmanis: «Prostatas palielināšanās negatīvi ietekmē vīrieša dzīves kvalitāti. Tā izraisa nepieciešamību pēkšņi urinēt, urinēt naktīs, ir vājāka urīna strūkla. Tiek traucēts vīrieša miegs, kā arī viņa ikdienas gaitas. Visas šīs sūdzības ievērojami iedragā vīrieša pašapziņu, jo viņš to uztver kā novecošanas pazīmi. Zināmā mērā tiek traucēta arī seksuālā funkcija.»