Sēklinieku maisiņa fiziskā izmeklēšana

Izskats un aptaustīšana (palpācija) dod daudz informācijas. Ar to nosaka, vai sēklinieki atrodas pareizajā vietā, maisiņā, vai tie nav pārāk lieli vai mazi, sāpīgi vai deformēti. Var pārbaudīt, vai ir hidrocēle, spermatocēle vai trūce. Parasti var noteikt arī sēklinieku vēzi, tomēr šajā gadījumā fiziskās pārbaudes parasti nav galvenās. Ja ir sēklinieku piedēkļa infekcija, tad tas parasti ir sāpīgs; dažkārt tā var būt zīme, ka ir prostatīts.  

Sēklas vads ir viegli sataustāms.

Asins analīze

Nosaka testosterona (vīriešu dzimumhormona) līmeni, arī vielas, kurām ir saistība ar sēklinieku vēzi (audzēju markeri).

Urīna analīze

Var būt nozīmīga, lai konstatētu urīnpūšļa, prostatas un sēklinieka piedēkļa infekciju. Lai noteiktu dzimumceļā iegūtās infekcijas, analīze nereti jāpaņem no paša urīna kanāla ar speciālu vates irbulīti.

Sēklas analīze

Parādīs spermatozoīdu skaitu un kvalitāti (kustīgumu). Normālos apstākļos katru dienu tiek saražoti miljoniem spermatozoīdu, taču ne visi ir kvalitatīvi. Māte daba paļaujas uz "lielā skaita likumu", lai nodrošinātu grūtniecību. Ir lielas atšķirības spermatozoīdu skaitā uz mililitru gan dažādiem vīriešiem, gan dažādās dienās (robežās no 20 līdz 80 miljoniem uz mililitru), tomēr daudziem spermatozoīdi ir ar defektiem. Aptuveni 50 līdz 70% spermatozoīdu ir aktīvi un, domājams, veseli.

Sēklā nosaka arī balto asinsķermenīšu (leikocītu) skaitu - tie liecina par infekciju.

Ultraskaņas izmeklēšana

Redz sēklinieka maisiņa sastāvdaļu attēlu. Iegūst sēklinieka vēža apjoma novērtējumu, atšķir hidrocēli, spermatocēli.

Šī pārbaude ir nesāpīga.

Biopsija

Dažos neauglības gadījumos nepieciešami audu paraugi no viena vai abiem sēkliniekiem, lai iegūtu informāciju par spermatozoīdu rašanās kvalitāti. Šī pārbaude parasti tiek veikta anestēzijā.