Dzimumloceklis (penis) un sēklinieku maisiņš (latīniski: scrotum), kuri tur sēkliniekus (bumbas, olas), ir raksturīgākā vīriešu iezīme. Vārdam sēklinieki (angl.: testicle) ir kaut kas kopīgs ar vārdu testaments. Latīņu vārds testis nozīmē arī liecinieks. Senās Romas laikā tie, kuriem nebija sēklinieku, netika uzskatīti par vīriešiem, tādēļ nedrīkstēja liecināt.

Sēklinieku maisiņš veidots no plānas ādas, zem kuras atrodas muskuļi un vēl pieci apvalki - lai nepieciešamības gadījumā sēklinieka maisiņš varētu sarauties. Iekšienē tas sadalīts divos mazākos maisiņos - katrs no tiem satur vienu sēklinieku un sēklinieka piedēkli. Sēklinieka piedēklis ir savienots ar sēklinieku un pārklājas tam kā cepure. Tas satur milzīgu daudzumu mikroskopisku caurulīšu. Tikko nobriedušie spermatozoīdi no piedēkļa pa sēklas vadu (vas deferens) nokļūst prostatā. Sēklas vads kopā ar asinsvadiem, nervu šķiedrām, limfas vadiem un muskuļiem veido sēklas saiti, kas nāk ārā no cirkšņa kanāla. Savukārt caur cirkšņa kanāla iekšējo atveri sēklas saite nāk ārā no vēdera dobuma. Cirkšņa kanāls ir vēdera sienas vājā vieta, kur var rasties trūces. Sēklas vads aiz prostatas (sk. att.) savienojas ar sēklas pūslīšiem, kurā uzkrājas spermatozoīdi, gaidot izdevīgu brīdi, kad caur urīna kanālu varēs doties sievietes olšūnas meklējumos.