Tāpat kā daudzi citi orgāni mūsu ķermenī, sēklinieki ir dubultnieki, - neviens nezina, kādēļ māte daba tā ir izdomājusi. Abiem sēkliniekiem un to piedēkļiem ir pilnīgi vienādas funkcijas. Nekas netiek turēts rezervē, abi sēklinieki ir aktīvi, kaut arī normālos apstākļos pilnīgi pietiktu ar vienu sēklinieku.

Sēkliniekiem ir divas funkcijas:

Testosterona (vīriešu dzimumhormona) ražošana

Hormons ir viela, molekula, kura asinīs darbojas kā ziņnesis. Tā kā asinis cirkulē pa visu ķermeni, tad tajā atrodošies hormoni arī sasniegs jebkuru ķermeņa vietu. Pēc tam daži orgāni, kuri ir jūtīgi pret šo hormonu, attiecīgi reaģēs. Testosterons liek zēnam pubertātes laikā izveidoties par vīrieti: parādās apmatojums, balss kļūst zemāka, palielinās penis, viņam var būt erekcija un (vīrieša) iekāres sajūtas. Protams, arī agrāk bija skaidrs, kurš bērns ir zēns, nevis meitene (šī atšķirība ir iekodēta gēnos), taču tikai pubertātes laikā (meitenēm nedaudz agrāk kā zēniem), paaugstinās hormonu līmenis, līdz ar to - vīrieša raksturīgās īpašības. Turpmākajā dzīvē hormonu līmenis paliek puslīdz nemainīgs, bet vecumā tas samazinās.

Lai gan testosteronam ir daudzi nozīmīgi efekti, tam ir arī nevēlama iedarbība. Dažiem vīriešiem tas izraisa plikpaurību, kā arī var novest pie prostatas labdabīgas palielināšanās un prostatas vēža rašanās. Testosterona līmenis asinīs dažādās dienās dažādiem vīriešiem ir atšķirīgs. Augstāks testosterona līmenis asinīs nerada ne lielāku kaisli, ne lielāku peni, ne lielāku iespēju saslimt ar vēzi.

Hormoni nepieciešami mazos daudzumos - un testosterons nav izņēmums. Tādēļ arī viens sēklinieks hormonus saražo pietiekamā daudzumā.

Ķermenī ir vēl citi vīriešu dzimumhormoni, tomēr tiem ir mazāka loma. Šos hormonus veido virsnieres (tās veido arī sieviešu dzimumhormonus - arī vīriešos).

Spermatozoīdu veidošanās

Tie rodas miljoniem katru dienu. Spermatozoīdu veidošanās notiek nepārtraukti, gan dienā, gan naktī, ne tikai ejakulācijas laikā. Tie uzkrājas sēklas pūslīšos aiz prostatas. Spermatozoīdi saglabājas ilgu laiku, lielākā daļa spermatozoīdu ir divus mēnešus veci. Pēc ejakulācijas nepieciešamas apmēram trīs dienas, lai to skaits atkal atgrieztos normas robežās. Spermatozoīdi ir patstāvīgi, tiem ir savs dzinējs lokanas astes veidā. Spermatozoīda galviņā atrodas puse no kopējās ģenētiskās informācijas, kas nepieciešama, lai izveidotu pilnu cilvēku. Otra puse atrodas sievietes olšūnā.

Spermatozoīdu atražošanā kvalitātes gan pietrūkst - normāli, pat ja puse ir brāķis; acīmredzot māte daba domā, ka šai jomā kvantitāte ir svarīgāka par kvalitāti. Tomēr nepieciešams tikai viens spermatozoīds, lai apaugļotu sievietes olšūnu.

Piedēklī (epididymis) spermatozoīdi nobriest - tā ir šī orgāna vienīgā funkcija. Kad spermatozoīds izaudzis, tas pa sēklas vadu pārvietojas uz sēklas pūslīšiem.

Zem sēklinieku maisiņa ādas ir arī daudz muskuļu šķiedru. Ja sēklinieki ir briesmās, piemēram, liela aukstuma vai baiļu gadījumā, šie muskuļi saraujas. Sēklinieku maisiņa āda sakrokojas un kļūst biezāka, sēklinieki tiek pievilkti tuvāk siltajam ķermenim, kurš tos aizsargās.

Domājams, ka daba novietojusi sēkliniekus ārpus organisma tādēļ, ka normālai spermatozoīdu attīstībai nepieciešama zemāka temperatūra nekā ķermenī. Novērots, ka sēkliniekos, kuri dažādu iemeslu dēļ aizkavējušies vēdera dobumā un nav noslīdējuši, daudz biežāk attīstās vēzis.