Katru gadu Latvijā tiek atklāts apmēram astoņsimt jaunu priekšdziedzera jeb prostatas vēža gadījumu. Vai šo saslimšanu ietekmē uzturs? Kas būtu jāēd un no kā vajadzētu atteikties vīrietim, lai mazinātu risku iedzīvoties šajā kaitē?
Uzbrūkoša kaite
Prostatas vēzis ir viena no divām izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām Rietumu sabiedrības vīriešu vidū, un Latvija nav izņēmums. Pēdējos gados pieaug gan noteikto diagnožu, gan nāves gadījumu skaits, atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis. "Četrām piektdaļām vīriešu, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu, priekšdziedzerī konstatē vēža šūnas,” ārsts norāda uz slimības uzstājību.
Šīs kaites attīstība saistīta ar mūža otrajā pusē organismā notiekošām hormonu līmeņa izmaiņām, un to visbiežāk atklāj 65 līdz 70 gadus veciem cilvēkiem. Tā kā vīriešu dzīves vidējais ilgums pamazām pieaug, ārsts prognozē, ka palielināsies arī atklāto prostatas vēža gadījumu skaits. Tāpēc pastiprinās interese par profilaksi, agrīnu diagnostiku un ārstēšanu.
Problēmai ir arī būtisks sociālais aspekts. "Vīriešu slimības nav tikai viņu problēma vien. Jāaicina stiprais dzimums: neesiet egoisti, domājiet par veselību, lai savas meitenes mūža nogalē neatstātu vienas pašas," aicina dakteris Lietuvietis.
Barot sevi, nevis slimību
Onkoloģiskās slimības gandrīz pusē gadījumu attīstās dzīvesveida ietekmē. Uzturs nav vienīgais faktors, bet būtisks gan. Konkrētu produktu un pat atsevišķu produktu sastāvā esošu bioloģiski aktīvu vielu ietekme uz veselību ārzemēs analizēta ļoti plaši, tiesa, rezultāti neesot viennozīmīgi. „Daļā no tiem apgalvots, ka diētai ir ļoti liela nozīme, bet citos – ka neatrod saistību,” atzīst Vilnis Lietuvietis.
Tomēr statistika apstiprina, ka viszemākā saslimstība ar prostatas vēzi ir zemēs, kur pārtikā vairāk lieto soju, graudaugus un jūras veltes, mazāk – sarkano gaļu un dzīvnieku izcelsmes taukvielas. Interesanti, ka Āzijā prostatas ļaundabīgo audzēju sirgst krietni retāk nekā vīrieši, kuri no šīm pasaules daļām ieceļojuši Ziemeļamerikā un pielāgojušies tur raksturīgajam dzīvesveidam un uzturam, arī iepazinuši ātrās ēdināšanas piedāvājumus. „Tas vedina domāt, ka uztura paradumiem var būt liela nozīme,” pieļauj dietoloģe Laila Meija, kura pirmā Latvijā veic pētījumu par uzturvielu saikni ar prostatas vēža attīstību.
Atsevišķos pārtikas produktos esošās vielas fitoestrogēni var darboties kā hormoni, kurus zināmā vecumā organisms vairs neizstrādā, un var arī bloķēt hormonu darbību. Organismā tie darbojas maigi un regulējoši. Nav jābaidās, ka vīrieši kļūs sievišķīgāki vai arī tiks ietekmētas hormonāli atkarīgās vēža šūnas.
Ārzemēs veiktie pētījumi īpaši izceļ sojas labvēlīgo ietekmi gan prostatas vēža profilaksē, gan slimības gaitas apturēšanā. No Latvijā populārajiem produktiem tai vislīdzīgākās ir pupas. Fitoestrogēni sastopami arī mūspusē iecienītajos graudaugos, taču nelielākos daudzumos.
"Vispārējais ieteikums ir skaidrs – vairāk ēst saknes, dārzeņus, augļus. Augu valsts produktus un graudaugus, tikai ne baltos rīsus un baltmaizi, bet brūnos rīsus un rupjmaizi, miežu izstrādājumus. Pilngraudu maizi. Nerafinētus graudu produktus, jo graudam lielākais labums ir gan dīglītī, gan apvalkā – klijās,” iesaka daktere Meija. Labs palīgs organismam varot būt tomāti. Ne tikai svaigi – arī konservēti, pārstrādāti sulā un mērcē. Vides negatīvo ietekmi palīdz neitralizēt antioksidanti, kas rodami saknēs, dārzeņos, augļos un ogās, riekstos un sēklās, arī zaļajā tējā.
Meklē Latvijas specifiku
No veselības viedokļa ideālās diētas salīdzināšana ar Latvijas vīriešu ēšanas paradumiem liekot izvairīties no kategoriskiem vispārinājumiem. Pētījumā iesaistītie vīrieši, kas vecāki par 45 gadiem, šajā ziņā esot ļoti dažādi – gan konservatīvi uzticīgi Latvijā par tradicionālu uzskatītajai ēdienkartei, gan radoši un atvērti veselīgām vēsmām. Dietoloģe īpaši uzsver arī sievietes ietekmi uz vīrieša dzīvesveidu un veselību: "Ne velti secināts, ka izglītotām sievietēm vīri dzīvo ilgāk.”
Pētījumā iesaistīti gan veseli vīrieši, gan pacienti, kuriem jau atklāts audzējs. Tiek meklētas likumsakarības starp ēšanas paradumiem un veselības stāvokli. Iegūtie dati tiks salīdzināti ar citu valstu uzturzinātnieku pētījumu rezultātiem, iezīmējot kopīgās tendences un atšķirīgās nianses.
Pirmie secinājumi tiks apkopoti gada vidū. Pētījuma zinātniskais vadītājs Vilnis Lietuvietis neņemas prognozēt, vai tie būs ļoti pārsteidzoši, taču norāda uz procesa unikalitāti. Latvijas ārsti darbā ar pacientiem, protams, izmanto ārzemju presē lasīto un starptautiskos kongresos dzirdēto. Ir universālas patiesības, bet, piemēram, eskimosam Vidusjūras diēta nederēšot. „Lokālie pētījumi ir ļoti svarīgi. Sabiedrībai jāsniedz ne tikai vispārēji ieteikumi, bet arī zinātniski pamatotas rekomendācijas,” uzsver ārsts.
Guntis Keisels / 36,6 °C
