Nieru problēmas skar ļoti daudzus, bet liela daļa par to nenojauš, jo visbiežāk pacientam nav izteiktu simptomus, kas liecinātu par slimību. To var attiecināt arī uz uz nieru audzējiem – gan labdabīgiem, gan ļaundabīgiem. Ja pacientam tiek konstatēts nieru audzējs, bieži vien nepieciešams izdarīt operāciju, lai no tā atbrīvotos. Ja agrāk šādās situācijās tika izmantota tradicionālā operācija ar lielu griezienu, tad mūsdienās arvien vairāk speciālistu izvēlas pielietot minimāli invazīvu ārstēšanas metodi, izmantojot laparoskopijas aparatūru.
Laparoskopija ļauj ārstam ievērojami kvalitatīvāk veikt sev uzticēto pienākumu, kā arī paātrina pacienta atveseļošanos. Šī operācija pacientam nodrošina labāku kosmētisku efektu, kā arī ir daudz mazākas sāpes atveseļošanās procesa laikā. Liels pluss ir arī tas, ka pacients pavisam neilgi pēc operācijas var atgriezties normālā dzīves ritmā – doties uz darbu, veikt ikdienā ierastās lietas. Arī kosmētiskā ziņā šī ārstēšanas metode ir daudz pateicīgāka. Vairāk par laparoskopiskajām uroloģiskajām operācijām, īpaši saistībā ar audzējiem, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra GaiļezersUroloģijas klīnikas urologs Jānis Auziņš.
– Vai pašlaik uroloģijā bieži tiek pielietotas laparoskopiskās operācijas?
– Bieži. Nereti šādas operācijas izmanto, kad jāoperē audzēji. Jāteic, ka, attīstoties diagnostikas iespējām visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, piemēram, sonogrāfijas, datortomogrāfijas pieejamībai, urīnceļu audzēji tiek atklāti arvien biežāk. Turklāt tādā stadijā, kad tie ir vēl operējami. Šādos gadījumos tiek pielietota laparoskopija. Vienalga, vai tie ir ļoti lieli audzēji, vai arī mazi, izmantojot laparoskopiju, tos iespējams izārstēt nedaudz saudzīgākā veidā, neveicot lielus griezienus. Tāpat, pielietojot šo operācijas metodi, pacienti ātrāk atgūst darbaspējas, ātrāk var atsākt ierasto dzīves ritmu, mazāk lietot pretsāpju līdzekļus. Vēl viena laparoskopijas pozitīvā iezīme ir tāda, ka tās rezultātā neveidojas bruka jeb muskuļu vājums, jo netiek šķērsām pārgriezti muskuļi, kā tas var būt tradicionālo operāciju laikā. Ne velti laparoskopiskās operācijas nierēm jau vairāk nekā 20 gadus tiek uzskatītas par zelta standartu.
Protams, arī pēc laparoskopijas var izveidoties nelielas trūcītes vietās, kur tiek ievadīti optikas instrumenti.
– Jūs minējāt vārdu «izārstēt», bet audzējs, kā zināms, bieži vien nav izārstējams. Vai tas nozīmē, ka laparoskopija tiek pielietota tikai tad, ja nieres audzējs atklāts sākuma stadijā?
– Parasti laparoskopiju izmanto, ja audzējs ir pirmajā un otrajā stadijā, jo trešās stadijas audzēji ir daudz komplicētāki un laparoskopiski tos grūtāk izņemt, par ceturto nemaz nerunājot. Kaut gan pasaulē to jau dara laparoskopiski. Laparoskopiskās operācijasir divu veidu – ar roku un robotu asistētas. Latvijā pagaidām ir pieejama ar roku asistēta laparoskopija. Pie sarežģītiem, lieliem audzējiem, kad tie ieauguši lielajos asinsvados vai limfmezglos, jārīkojas ātri. Līdz ar to ārstam nepieciešamas ļoti labas laparoskopiskās iemaņas. Un vienmēr jāņem vērā, ka pacienta ārstēšanai jāizvēlas tā metode, kas viņam ir visdrošākā.
– Neskaitot nieru audzējus, kādas vēl ir populārākās laparoskopiskās uroloģiskās operācijas, ko izdara GaiļezeraUroloģijas klīnikā?
– Nierēs mēdz būt arī cistas. Lai no tām atbrīvotos, ārsts, visticamāk, pielietos laparoskopiju. Laparoskopiski var veikt arī nieres bļodiņas plastiku, nieri izņemt, likvidēt urīnvadu sašaurinājumus, kas var būt iedzimti vai iegūti traumu rezultātā. Tomēr, kā jau minēju, laparoskopija ir zelta standarts nieres audzējiem.
– Kā ir ar prostatas audzējiem – vai šajā gadījumā laparoskopiju neizmanto?
– To var paveikt, bet pagaidām tā ir mūsu nākotnes vīzija. Domāju, ka tuvāko gadu laikā to arī izdarīsim, tas ir, sasniegsim tādu līmeni, ka mēs varēsim brīvi veikt visas uroloģiskās operācijas laparoskopiski.
– Pēdējos gados daudz tiek runāts par to, cik būtiski, lai audzēji tiktu atklāti pēc iespējas ātrāk, kad tie ir tikai sākuma stadijās. Kā ir ar nieru audzējiem – vai tos ir iespējams diagnosticēt agrīni, ja nav izteiktu simptomu?
– Pasaulē vēl nav atklāts neviens pilnīgi drošs marķieris (ne urīnā, ne asinīs), kas ļautu noteikt, vai pacientam ir nieru vēzis. Visbiežāk par nieru vēzi būtu jāaizdomājas tad, ja ir neskaidra asiņošana no urīnceļiem. Tāpat, ja palielinās vēdera apjoms, respektīvi, vēdera dobumā ir sataustāmi cieti veidojumi. Tādos gadījumos audzējs, visticamāk, jau būs trešajā stadijā – tad nieri nāksies izņemt, un arī prognoze dzīvildzei būs nedaudz sliktāka.
Noteikti vislabāk atklāt audzēju palīdz profilaktiskās apskates – sonogrāfijas. Piemēram, pacients veic sonogrāfiju, lai pārbaudītu savu veselības stāvokli, vai izmeklē vēdera dobumu saistībā ar kādu citu saslimšanu, un tad nieru audzējs ir kā nejauša blakus atradne.
Diemžēl vēlīnās stadijās atklāto audzēju skaits nemazinās.
– Tas nozīmē, ka ikvienam būtu vēlams reizi gadā veikt ultrasonogrāfiju, pat ja nav nekādu sūdzību?
– Es teiktu – jā. Vēl es gribētu nosaukt riska grupas, kam noteikti būtu regulāri jāpārbauda nieres. Tie ir cilvēki, kuru tuvam radiniekam ir bijis audzējs nierēs, jo ir audzēju grupas, kas tiek ģenētiski pārmantotas. Otra riska grupa ir smēķētāji – viņiem regulāri jāpārbauda ne vien plaušas, bet noteikti arī vēders. Tāpat ultrasonogrāfija vēdera dobuma orgāniem vismaz reizi gadā būtu jātaisa ar cukura diabētu sirgstošajiem, kā arī cilvēkiem ar hroniski paaugstinātu asinsspiedienu. Minētajām grupām ir palielināta tendence veidoties nieru audzējiem.
Medicīna straujiem soļiem virzās uz priekšu, tāpēc pieļauju, ka drīz vien tiks atklāti marķieri, ar kuriem urīnā vai asinīs droši varēs noteikt nieru vēža esamību.
– Kādā vecumā visbiežāk parādās nieru audzēji?
– Aptuveni 60 gadu vecumā. Uzreiz varu teikt, ka vecumdienās nieru audzējs ir agresīvāks.
– Ja ir ģenētiskā predispozīcija, vai nieru audzējs var parādīties arī 25 gadu vecumā?
– Ģenētiski pārmantots nieru šūnu vēzis attīstās pēc 40 gadu vecuma.
– Ir cilvēki, kas regulāri seko savai veselībai, – nodod asins, urīna analīzes, veic plaušu rentgenu, vēdera ultrasonogrāfiju. Bet ir tādi, kas par ārstiem negrib neko dzirdēt. Tāpat lauku iedzīvotājiem ārsti ir grūtāk pieejami, tāpēc viņi labāk nedomā par savu veselību un tai pievērš uzmanību vien tad, kad kaut kas atgadījies.
– Pirms diviem gadiem tika veikts pētījums saistībā ar nieru vēzi. Izrādījās, ka lauku iedzīvotāju mirstība no nieru vēža ir krietni lielāka nekā pilsētniekiem. Iespējams, tas ir tieši tādēļ, ka medicīnas aprūpes pieejamība laukos ir slikta. Tāpēc, ja pacientam ir svara zudums, neskaidra rakstura svīšana, cieti veidojumi vēderā, asins piejaukums urīnā, viņam nekavējoties jādodas pie sava ārsta un par to jāinformē. Pašlaik labi strādā zaļais koridorsonkoloģiskajiem pacientiem, caur kuru pacients ļoti ātri var tikt pie sev nepieciešamā speciālista.
– Tātad arī lauciniekiem vajadzētu vismaz reizi gadā aiziet pie sava ģimenes ārsta, turklāt arī tad, ja viņš jūtas labi?
– Tas noteikti ir zelta standarts, īpaši cilvēkiem, kas vecāki par 55 gadiem. Sevišķa uzmanība jāpievērš smēķētājiem, pacientiem ar arteriālo hipertensiju. Ģimenes ārstiem ir jāizdara ļoti liels darbs, jo viņu rokās ir mūsu nākotne.
– Pacientam ir atklāts nieru audzējs, kuru paredzēts operēt laparoskopiski. Ar ko viņam tādā gadījumā jārēķinās?
– Viņam paskaidros, ka tiks veikta operācija un pateikts arī to, ka noteikti jau nākamajā dienā pēc operācijas ar fizioterapeita atbalstu būs jāceļas kājās. Būtu ļoti labi, ja iemaņas, kā pareizi piecelties no gultas, pacients apgūtu vēl pirms operācijas. Pēcoperācijas periodā šīs zināšanas viņam lieti noderēs. Bieži vien tie pacienti, kuri fizioterapeitu apmeklējuši pirms operācijas, jau nākamajā dienā savu ārstu sagaida, sēžot gultā un smaidīgi.
Labs pacients ir ir motivēts un sagatavots. Ja ir iespēja, jau nākamajā dienā pēc operācijas viņš veic arī garākas pastaigas, jo tās trenē elpošanas sistēmu. Noteikti jāatmet smēķēšana – tas ir pirmais, kas jāizdara.
Laparoskopijas priekšrocība ir tāda, ka mazāk jālieto pretsāpju līdzekļi, un adaptācijas process pacientam ir daudz nesāpīgāks – viņš var piecelties, brīvi pārvietoties. Noteikti otrajā vai trešajā dienā var doties mājās.
– Cik bieži Austrumu slimnīcā tiek veiktas nieru laparoskopiskās operācijas?
– Nedēļā tās ir divas līdz četras. Mēs tās varam veiktdivos stacionāros – gan Gaiļezerā, gan Latvijas Onkoloģijas centrā.
– Vai pēc laparoskopiskas nieres izņemšanas pacientam ir paredzēta arī mērķa terapija?
– Jāņem vērā, ka mērķa terapija visefektīvāk darbojas pret gaišo nieru šūnu vēzi. Ja pacientam ir attālas metastāzes, piemēram, plaušās, kaulos vai limfmezglos, tad situācijās, ja viņa vispārējais veselības stāvoklis atļauj, tiek nozīmēta mērķa terapija. Runājot par nieru audzēju, gribu uzsvērt,ka mūsdienās arī Latvijā ir pieejami mērķa terapijas preparāti tabletēs. Tas nozīmē, ka pacientam nav jāguļ slimnīcā, bet viņš zāles var dzert mājās.
– Nieru audzēji var būt arī pavisam mazi. Ko dara šādā situācijā?
– Mazs audzējs skaitās līdz 3–4 cm, savukārt audzējs virs 7 cm skaitās liels, un tas obligāti jāoperē.
– Tātad audzējus līdz 4 cm var arī neoperēt?
– Tikko lasīju vienu jaunu pētījumu, kurā teikts, ka audzēji, kas nav sasnieguši 3–4 cm robežu, tiek uzskatīti par neagresīviem un tos var tikai kontrolēt. Mums ir ļoti laba attēlu diagnostika, datortomogrāfija – ar šo izmeklējumu palīdzību var izvērtēt audzēja augšanas dinamiku. Ja mēs redzam, ka tas aug ātrāk, nekā tam vajadzētu būt (vairāk par 3–4 mm pusgadā), tas nozīmē, ka tas ir ātri augošs audzējs. Tātad var prognozēt, ka tas būs liels. Šāds audzējs ir jāoperē.
Ļoti bieži ārsts izvērtē konkrēto situāciju un audzēju neoperē. Īpaši tas attiecas uz veciem ļaudīm, kuriem veselības stāvoklis neatļauj izdarīt operāciju.
– Kā mazos audzējus diagnosticē – ar ultrasonogrāfiju? Urīna analīzes droši vien neko neparāda!
– Nē, ar urīna analīzēm bieži vien to noteikt nevar. Ja nu vienīgi audzējs ir ieaudzis urīnizvadsistēmā, tad urīnā parādās asinis.
Visbiežāk nieru audzējs tiek pamanīts sonogrāfiski vai datortomogrāfijas izmeklējumā kā blakus atradne.
– Kas cilvēkiem būtu jāievēro, lai sevi pasargātu no nieru audzēja?
– Noteikti nedrīkst smēķēt. Ģimenes ārstiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību smēķētājiem, jo tā ir mūsu valsts nelaime. Tāpat svarīgi neaptaukoties, kontrolēt cukura līmeni un asinsspiedienu.
– Vai mēdz būt tā, ka audzējs ir arī otrā nierē?
– Jā pēc pāris gadiem nieru audzēji var parādīties otrā vai tajā pašā nierē.
Ilona Noriete ''Tautai un Veselībai''
