JAUTĀJAM SPECIĀLISTAM
Atbild dr. Arvis Freimanis
Arvien populārākam kļūstot neveselīgam dzīvesveidam, arvien biežāk cilvēkiem ir sastopama nierakmeņu slimība. Lai akmeņi nebojātu nieres, speciālisti iesaka no tiem atbrīvoties.
«Ir ģimenes ārsti, kuri stāsta, ka nierakmeņiem var nepievērst uzmanību, taču tos nevajadzētu atstāt bez ievērības. Pat ja tie nerada neērtības, vajag vērsties pie ārsta un konsultēties par ārstēšanu,» uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Arvis Freimanis. Ar viņu runājam par nierakmeņu slimību un tās ārstēšanas iespējām.
– Kādi ir nierakmeņu rašanās cēloņi?
– Akmeņu veidošanos ietekmē ļoti dažādi procesi. Viens ir iedzimtība, kas izraisa bioloģiskas izmaiņas nierēs un urīna sastāvā, veicinot kristālu veidošanos, kas vēlāk pārtop par akmeņiem. Cits faktors ir dzīves laikā pārslimotās slimības. Tās arī var veicināt urīna sastāva izmaiņas, kas sekmē akmeņu veidošanos. Podagra, vairogdziedzera saslimšanas ar pastiprinātu kalcija izdalīšanos no organisma ar urīnu un citas slimības. Sporādiskie jeb nejaušie akmeņi, kas veidojas visbiežāk, ir saistīti ar dzīvesveidu: uzņemam mazāk šķidruma, ēdam vairāk gaļas. Tas veicina urīna sastāva koncentrācijas pieaugumu, parādās vielas un sāļi, kas kristalizējas. Viens no galvenajiem profilaktiskajiem risinājumiem ir pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšana ikdienā.
– Kas liecina par nierakmeņu slimību?
– Visbiežāk cilvēks par nierakmeņiem uzzina tad, ja viņam ir nieru kolikas jeb pēkšņas, ļoti izteiktas sāpes sānā. Tā ir tipiska akmeņu pazīme, kad tie sāk migrēt pa urīnvadiem, tos nosprostojot. Sāpju sajūtu dažkārt pavada arī slikta dūša un vemšana. Nereti tas ir iemesls, kāpēc pacienti nonāk uzņemšanas nodaļā un pirmo reizi uzzina, ka viņiem ir nierakmeņi. Par nierakmeņiem var uzzināt arī nejauši, veicot kādu citu izmeklējumu un ieraugot akmeņus nierēs. Tos atklāj ultrasonogrāfijas vai datortomogrāfijas izmeklējumos.
Visbiežāk pirmā nierakmeņu epizode ir cilvēkiem vecumā no 20–50 gadiem. Nierakmeņi noteikti ir aktīvi jāārstē, lai no tiem atbrīvotos, jo ilgstoša dzīve ar nierakmeņiem var izraisīt hroniskas nieru saslimšanas un veicināt citas nopietnas veselības problēmas. Tādēļ arī nejaušā izmeklējumā atrastus nierakmeņus, pat ja nav sūdzību, nedrīkst atstāt bez ievērības.
– Kā tiek noteikta diagnoze?
– Tie akmeņi, kas atrodas nierēs, parasti nekādas sāpes nerada. Sāpes rodas, kad akmeņi migrē. Tad tās ir ļoti izteiktas, un cilvēks nonāk slimnīcā, kur tiek veikti izmeklējumi, lai noteiktu sāpju cēloni.
Nereti aizdomas par nierakmeņu esamību rada izmeklējumu rezultāti. Piemēram, ultrasonogrāfijas izmeklējuma slēdzienā ir rakstīts par iespējamiem nierakmeņiem. Diagnozes apstiprināšanai tiek veikta datortomogrāfija bez kontrastvielas, jo dažkārt ultrasonogrāfijā nevar redzēt visus akmeņus. Turklāt ne vienmēr tas, kas izskatās pēc nierakmens, patiešām tas ir. Datortomogrāfijā var ieraudzīt 99% akmeņu un saprast, kur tie atrodas, cik lieli ir. Līdz ar to tas ir labākais veids, kā izvēlēties tālāko ārstēšanas taktiku.
– Vai mēdz būt situācijas, kad nierakmeņi tiek diagnosticēti, bet ārsts nolemj to ārstēšanu neuzsākt?
– Tā var būt, ja nierakmeņi ir ļoti mazi (2–3 mm). Ja šādi akmeņi sāk migrēt, tad tie paši lielākoties izvadās no urīnceļiem un nekādas papildu problēmas nerada. Tomēr arī šādi akmeņi ir jānovēro, lai laikus saprastu, vai tie nekļūst lielāki un vai nav nepieciešama aktīva ārstēšana.
Vēl viena situācija: ja nierakmeņi ir gados vecākiem pacientiem un nekādas problēmas nerada, tad tos var neārstēt, jo nierakmeņu slimība ir jāārstē, lai ilgākā laika posmā nerastos nieru problēmas. Vecāka gadagājuma cilvēki ar samērā nelieliem nierakmeņiem var nodzīvot savu mūžu bez nozīmīgām nieru saslimšanām.
Tomēr katrā gadījumā ir jālemj individuāli, vai pacients ir aktīvi jāārstē, vai pietiek ar novērošanu.
– Vai pastāv iespējas nierakmeņus ārstēt medikamentozā ceļā?
– Medikamentozā ārstēšana jau esošiem akmeņiem nav pārāk efektīva un nav sevi apstiprinājusi kā primāra ārstēšanas metode. Drīzāk to var izmantot atsevišķiem akmeņu veidiem. Tādu medikamentu, kas palīdzētu izvadīt akmeņus, šobrīd nav. Tas ir mehānisks process. Var lietot dažādus augu valsts produktus vai vielas, kas veicina urīnizvadi un līdz ar to var veicināt akmeņu izvadīšanu.
Ir atsevišķi akmeņu veidi, ko var šķīdināt medikamentozi. Darbības mehānisms parasti ir tāds, ka, lietojot zāles, tiek izmainīts urīna sastāvs un PH līmenis. Ir akmeņi, kas šķīst skābā urīnā, savukārt citi – sārmainā. Tāpēc, izmainot urīna PH, var veicināt vienu vai otru procesu. Problēma ir tāda, ka tas ir ļoti ilgstošs process. Pacientiem ir ļoti rūpīgi jāseko līdzi urīna PH līmenim, ikdienā mērot PH un piemērojot zāļu devas. Ja kādu laiku urīna PH līmenis ir zemāks par mērķi, tad sāk veidoties kristāli, bet ja PH ir normāls, tie atkal izšķīst. Tas nav īpaši efektīvs terapijas veids, it īpaši, ja akmeņi ir lieli. Tomēr atsevišķos gadījumos šī metode ir piemērojama.
– Kādas metodes visbiežāk tiek izmantotas nierakmeņu ārstēšanai?
– Metodes izvēle atkarīga no akmeņu daudzuma urīnceļos. Cik daudz un cik lieli tie ir, kur atrodas. Tas būs noteicošais, kāda veida ārstēšana nepieciešama, vai būs jākombinē vairākas metodes.
Metodes izvēli nosaka arī pacienta veselības stāvoklis un blakusslimības: kādu metožu izmantošana ir iespējama, cik agresīvas vai mazāk agresīvas iejaukšanās ir pieļaujamas. No svara ir arī pacienta vēlmes, jo viena metode dod ātrāku rezultātu, bet cita, ne tik agresīva iejaukšanās, prasa ilgāku laiku, un rezultāts tiek sasniegts lēnāk.
Pamatā nierakmeņu gadījumā ārstēšana nozīmē mehānisku iejaukšanos – lielāku vai mazāku operāciju. Viena no vismazāk invazīvajām procedūrām ir distances litotripsija – akmeņu skaldīšana ar no ārpuses pievadītu enerģiju. Šī procedūra notiek dienas stacionārā. Pacients ierodas stacionārā, tiek sagatavots operācijai, tad nelielā anestēzijā tiek veikta operācija, un pēc pāris stundām viņš jau var doties mājās. Šī operācija ne vienmēr būs efektīva, dažkārt to nepieciešams atkārtot. Tomēr arī tad ne vienmēr izdodas atbrīvoties no nierakmeņiem. Tāpēc ārstēšanas taktika ir jāmaina, vai arī ir nepieciešams ilgāks laiks, lai nonāktu līdz vēlamajam rezultātam.
Tāpat tiek izmantota ķirurģiskas operācijas vispārējā narkozē. Mūsdienīgākās no tām ir endoskopiskas, mazinvazīvas. Šo operāciju laikā instrumentus pa urīnceļiem aizvada līdz nierakmenim un tur ar lāzera palīdzību to saskalda. Akmens šķembas tiek izvadītas laukā. Šī ir efektīva metode ar labu rezultātu, jo vienas procedūras laikā var pilnībā atbrīvoties no esošajiem akmeņiem urīnceļos. Efekts tiek sasniegts daudz ātrāk. Ar vienu, divām procedūrām var tikt vaļā no visiem nierakmeņiem. Lielākus akmeņus nierē ārstē endoskopiski, bet tas prasa nedaudz lielāku iejaukšanos. Nierei tiek izveidota mākslīga pieeja caur sānu. No turienes ar instrumentiem ieiet nieres bļodiņā un akmeni saskalda. Tā var ātrāk un efektīvāk tikt galā ar lieliem nierakmeņiem.
Visas minētās metodes Latvijā ir pieejamas, tostarp Austrumu slimnīcā tās visas ir pieejama vienuviet.
Vaļējas operācijas, ar lieliem griezieniem sānos mūsdienās vairs tikpat kā netiek izmantotas un tiek veiktas tikai ļoti retos gadījumos, īpašās situācijās.
– Cik bieži nierakmeņi veidojas atkārtoti?
– Vismaz pusei slimnieku nierakmeņi veidojas atkārtoti. Visbiežākā profilakses metode, lai izvairītos no akmeņu atkārtotas rašanās, ir dzīvesveida maiņa. Nepieciešama adekvāta šķidruma uzņemšana, lai sasniegtu pietiekamu urīna daudzumu, to atšķaidītu un lai neveidotos kristāli. Ir jāievēro uztura rekomendācijas. Mazāk jālietot sāls, gaļas produkti, jācenšas ēst pēc iespējas daudzveidīgāka pārtika. Tas ir galvenais, turklāt šie nosacījumi ir jāievēro visa mūža garumā. Ikdienā cilvēki to ne vienmēr dara, tāpēc samērā bieži nierakmeņi veidojas atkārtoti. Ir arī specifiski nierakmeņu veidošanās iemesli, organisma saslimšanas. Tad atkarībā no tā, cik izteikta ir nierakmeņu veidošanās, cik ātri notiek atkārtota nierakmeņu epizode, var izlemt par specifisku profilakses veidu, piemēram, medikamentu lietošanu ikdienā vai citām metodēm.
– Cik bieži, uzzinot savu diagnozi, cilvēki nolemj neko nedarīt un turpināt sadzīvot ar nierakmeņiem?
– Cilvēki, kuri kaut reizi dzīvē ir izjutuši nieru kolikas (pēkšņas, ļoti stipras sāpes sānā), parasti izvēlās kaut ko darīt, ārstēt. Tas ir nepieciešams, jo akmeņi ilgstošā laika periodā var bojāt nieres, izraisīt nieru saslimšanas un radīt nopietnas veselības problēmas. Dažkārt neārstēt nierakmeņu slimību izvēlas vecāka gadagājuma cilvēki, kuri domā, ka tāpat nodzīvos savu mūžu. Tie ir individuāli gadījumi, jo parasti pacienti izvēlas piemērotāko ārstēšanas metodi.
Evita Hofmane ''Tautai un Veselībai''
