Urinācijas traucējumi, ļaundabīgi audzēji, erektīlā disfunkcija – tās ir tikai dažas no problēmām, kas var piemeklēt vīriešus gan jaunībā, gan spēka gados.
Par šiem un citiem jautājumiem runājam ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas klīnikas ārstu urologu Linardu Rēdmani.
– Kā jūs vērtētu Latvijas vīriešu veselības stāvokli?
– Varētu teikt, ka kopumā veselības stāvoklis uzlabojas. Vīrieši vairāk sākuši domāt par savu veselību, fizisko kondīciju. Mainās arī attieksme pret profilaksi, sūdzību gadījumā viņi vēršas pie ārsta, ir pieaudzis zināšanu līmenis par priekšdziedzera un uroloģiskajām vainām. Pacientam ienākot kabinetā, biežāk dzirdam frāzi, ka sūdzību nav, bet viņš uzzinājis, ka pēc 45 gadu vecuma būtu labi apmeklēt urologu. Tādēļ ieradies aprunāties, lai uzzinātu, kāda ir viņa uroģenitālā veselība un kādas varētu būt ar novecošanos saistītas problēmas. Visumā tendence ir laba, un vīrieši kļūst apzinīgāki un atbildīgāki par savu veselību.
– Ar kādām veselības problēmām sastopas vīrieši, sasniedzot 40 gadu slieksni?
– Bieži vien urologs ir pirmais ārsts, pie kura vīrietis aiziet, un mēs atrodam dažādas problēmas: gan pirmreizēji diagnosticējam diabētu, gan konstatējam paaugstinātu asinsspiedienu, kas nav bijis ārstēts, gan atklājam paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, kas var veicināt asinsvadu bojājumus.
Pēc 40 gadu vecuma vairāk parādās sūdzības par urinācijas problēmām, kam var būt visdažādākie iemesli. Kādreiz valdīja uzskats, ka biežāka čurāšana vai čurāšana naktī noteikti ir priekšdziedzera radīta problēma. Taču tagad ir pieejams ievērojami lielāks informācijas apjoms, ir precīzāka diagnostika, tāpēc šobrīd uz šīm lietām skatāmies ievērojami plašāk; tās var būt prostatas problēmas, pāraktīvs urīnpūslis, urīnceļu iekaisums u.c. Tāpēc visiem vīriešiem pēc 45 gadu vecuma iesaka aiziet pie urologa arī tad, ja nav problēmu. Protams, ja ir sūdzības, pie ārsta jādodas jebkurā vecumā.
– Kā visbiežāk tiek grēkots pret savu veselību?
– Sadzīves alkoholisms vai tāda dzeršana, ko jau var uzskatīt par slimību, ietekmē erekcijas kvalitāti un paaugstina risku dažādu citu slimību attīstībai. Smēķēšana ir riska faktors ļaundabīgo audzēju, aterosklerozes attīstībai un arī erekcijas kvalitātei.
Mazkustīgs dzīvesveids veicina aptaukošanos un vielmaiņas problēmas, tādējādi pasliktinot asinsvadu stāvokli, kas var izsaukt erektīlās funkcijas traucējumus. Paaugstināts svars samazina iespēju organismam izmantot vīrišķo hormonu testosteronu.
– Intīmā dzīve ir delikāta tēma, par kuru nereti grūti runāt pat ar tuvākajiem cilvēkiem vai draugiem. Varbūt tieši ārsts kā cilvēks no malas var kļūt par biktstēvu, ar kuru dalīties problēmās? Ar kādām sūdzībām vīrieši pie jums vēršas?
– Jā, šo problēmu risināšana no vīrieša prasa lielu uzdrīkstēšanos Vīrieši sūdzas par seksuālās dzīves traucējumiem, kas saistīti ar nepietiekamu dzimumlocekļa piebriedumu dzimumakta laikā, pazeminātu libido vai priekšlaicīgu ejakulāciju. Jautājums ir par to, cik ilgi pastāv sūdzības, un ārstam jāmēģina noskaidrot iemesli, kāpēc tā notiek. Protams, šie traucējumi neapdraud dzīvību, bet tie ievērojami bojā dzīves kvalitāti un attiecības ar partneri. Varbūt arī partnere ir mudinājusi meklēt palīdzību, jo ir pamanījusi izmaiņas seksuālās dzīves kvalitātē. Pēc 40 gadu vecuma biežākie erektīlās disfunkcijas iemesli var būt asinsvadu patoloģija, cukura diabēts, endokrīnas vai vispārējas saslimšanas, kas būtiski ietekmē kopējo veselības stāvokli. Protams, arī emocionālais stāvoklis, depresija, ilgstošs stress, darba higiēnas neievērošana. Šajā gadījumā ar darba higiēnu es domāju faktu, ka bieži vīrieši, kuriem vērojama erektīlā disfunkcija, pārāk daudz strādā. Seksuālā aktivitāte prasa gan emocionālo līdzsvaru un stabilitāti, gan fizisku spēku. Ja vīrietis darbā fiziski un garīgi izdeg, tas var būt viens no problēmas iemesliem. Nepilnvērtīgs miegs, pārāk garas darba stundas iet rokrokā ar neveselīgu uzturu, kas var veicināt aterosklerozi un pasliktināt asinsvadu stāvokli ne tikai sirdī un koronārajos asinsvados, bet arī dzimumlocekļa asinsvados. Arī neārstēts asinsspiediens var būt erektīlās disfunkcijas iemesls. Iesakāms veselīgs uzturs, regulāras mērenas fiziskās aktivitātes, atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšana, alkohols u.c.).
No pētījumiem var secināt, ka priekšlaicīgas ejakulācijas simptomi vērojami 20–25% vīriešu. Pie ārsta atnāk ievērojami mazāk šādu pacientu. Vīriešiem, kuriem priekšlaicīgu ejakulāciju novēro visas dzīves garumā, problēmu izraisa serotonīna vielmaiņas īpatnības tajos centros, kas dod impulsus, ka jānotiek ejakulācijai. Līdz ar to var teikt, ka ejakulācija nav pakļauta pašu vīriešu gribai un pie zināmas uzbudinājuma pakāpes tā notiek ļoti strauji, kā rezultātā dzimumdzīve tiek traucēta. Priekšlaicīgai ejakulācijai var būt arī emocionāla rakstura iemesli, tās var būt iekaisīgas slimības priekšdziedzerī vai urīnizvadkanālā. Libido un dzimumtieksme var pavājināties stresa, depresijas, izdegšanas sindroma, arī dažu endokrinoloģisku saslimšanu dēļ. Tam ir jāpievērš uzmanība, jo šī problēma var liecināt par kādu somatisku saslimšanu, un libido zudums var būt tikai pavadošais simptoms.
– Šķiet, par prostatu jeb priekšdziedzeri ir dzirdējis teju katrs, taču diezin vai daudzi zina, kādas funkcijas organismā tas veic.
– Priekšdziedzeris jeb prostata ir uroģenitālās sistēmas orgāns, kam galvenokārt ir reproduktīva funkcija. Pamatā tas ražo šķidrumu, kas ietilpst spermas sastāvā un nodrošina normālu spermatozoīdu kustīgumu, radot apstākļus, lai sperma varētu tos transportēt un notiktu apaugļošanās. Vēl prostata ražo dažādas olbaltumvielas, kas aizsargā vīrieša urīnceļus no iekaisuma attīstības.
– Kāpēc, vīrietim sasniedzot zināmu vecumu, priekšdziedzeris sāk palielināties?
– Vēl nav īsti noskaidrots, kāpēc ar vecumu priekšdziedzeris palielinās, jo vīrietis no tā neko labu neiegūst, rodas tikai problēmas. Ar vecumu pastiprinās priekšdziedzera šūnu receptoru jutīgums pret dehidrotestosteronu, kā rezultātā priekšdziedzeris sāk lēnām augt. Augšanas ātrums ir individuāls: ir vīrieši, kuriem ir diezgan izteikts priekšdziedzera palielinājums jau ap 50 gadu vecumu un arī nopietnas problēmas, bet ir vīrieši, kuriem ap 80 gadu vecumu ir relatīvi neliels priekšdziedzeris. Šūnu vairošanās pārsvarā ir labdabīga, un to var saukt par labdabīgu priekšdziedzera palielināšanos. Tā pārsvarā notiek priekšdziedzera vidējā daļā, kas ir ap urīnizvadkanālu, un var radīt urinācijas problēmas.
– Ilgus gadus vīriešu lielākais bieds bija plaušu vēzis, tagad to izkonkurējis priekšdziedzera audzējs. Kādi ir riska faktori tā attīstībai un kādas šobrīd ir medicīnas iespējas cīņā ar šo slimību?
– Prostatas vēzi visbiežāk konstatējam vīriešiem ap 70 gadu vecumu, bet, attīstoties diagnostikas iespējām un arī pieaugot saslimstībai ar šo slimību, mēs to arvien biežāk konstatējam arī ap 50 gadu vecumu. Tātad relatīvi jauniem vīriešiem, kuriem bieži vien nav nekādu sūdzību, un mēs slimību atklājam profilaktiskajās apskatēs vai pēc PSA testa veikšanas.
Paaugstināta riska faktors ir iedzimtība: ja vīrieša tēvam ir priekšdziedzera audzējs, tad risks būtiski paaugstinās. Šos vīriešus mēs motivējam pie urologa novēroties jau no 40 gadu vecuma. Riska faktors ir arī hronisks iekaisums urīnceļos. Ir izpētīts, ka pastiprināta dzīvnieku tauku lietošana uzturā var palielināt risku saslimt ar prostatas vēzi. Lielākajā daļā gadījumu prostatas audzējs attīstās priekšdziedzera ārējā daļā, kas neatrodas tik tuvu urīnizvadkanālam, līdz ar to nav īpaši specifisku sūdzību. Bieži vien urinācijas problēmas rodas tikai tad, ja slimība ļoti progresējusi. Ja visi vīrieši dzīvotu līdz 100 gadu vecumam, tad mēs gandrīz katram prostatā mikroskopiskā daudzumā atrastu kādu audzēja šūnu. Ļaundabīgās šūnas vairāk sāk veidoties līdz ar vecumu, taču lielākajai daļai vīriešu, kuri sasniedz 80 gadus, to ir ļoti, ļoti maz. Izmaiņas neuzrāda analīzes, un tās nerada veselības traucējumus. Tātad vēzis, kas ir attīstījies, ir klīniski nenozīmīgs un dzīves ilgumu neietekmējošs. Protams, ja audzējs attīstās un gadu gaitā progresē, tas var kļūt par pacienta nāves iemeslu, ja netiek laikus diagnosticēts un ārstēts. Gados jaunākiem vīriešiem bieži vien audzēja formas ir agresīvākas nekā vecāka gada gājuma vīriešiem, tāpēc mēs esam noskaņoti atrast agrīnus priekšdziedzera audzēja gadījumus tieši jauniem vīriešiem, kuriem, veicot radikālu ārstēšanu, varam slimību pilnībā izārstēt. Priekšdziedzera vēža ārstēšanai pielieto ķirurģisku, staru terapiju, medikamentozu un kombinētu ārstēšanu. Mūsu mērķis ir piedāvāt pacientam efektīvāko un viņam pieņemamāko ārstēšanas metodi, ņemot vērā pacienta vēlmes un rūpējoties par viņa dzīves kvalitāti.
– Vīrietis ir sadūšojies iet pie urologa. Kā viņam sagatavoties vizītei?
– Viena no svarīgākajām lietām – noformulēt iemeslu, kāpēc pacients nolēmis doties pie ārsta. Censties iedziļināties sūdzībās, ja tādas ir, un mēģināt pamanīt sakarības, kuros gadījumos viņš tās novēro vai nenovēro. Tas var palīdzēt ārstam saprast sūdzību iemeslu. Ja tā ir vienkārši vizīte pie urologa, jo pienācis vecums, kad iesaka doties pie šī speciālista, būtu labi pirms tam veikt urīna un PSA analīzi. Tas samazina nepieciešamo vizīšu skaitu, lai izvērtētu pacienta stāvokli.
Otrs ceļš ir iet pie ģimenes ārsta, izstāstīt sūdzības, un tad ģimenes ārsts var nosūtīt uz izmeklējumiem. Vīrietis pats var internetā sameklēt, izdrukāt un aizpildīt starptautisko prostatas simptomu skalu (IPSS) – anketu par urinācijas sūdzībām. To var saņemt un aizpildīt arī pie ārsta. Anketa ļauj pateikt, cik nozīmīgi ir urinācijas traucējumu simptomi.
– Kāds ir vīrieša veselības profilakses pasākumu minimums, ko vajadzētu veikt 40+ vecumā?
– Ir svarīgi pavērot sevi: vai nav urinācijas problēmu, urīna krāsas izmaiņu vai asins piejaukuma. Jāveic dzimumorgānu apskate. Lai gan, vai vīrietim ir pareizs priekšstats par to, kā viņam jāizskatās? Tas ir izglītības jautājums, kam jāpievērš uzmanība gan skolā, gan ģimenē. Vīriešiem vecumā no 20–40 gadiem visbiežāk mēdz attīstīties sēklinieku audzēji. Saslimstība nav ļoti augsta, bet periodiski vajadzētu veikt pašizmeklēšanu sēkliniekiem – vai tajos nav parādījušies kādi sacietējumi, novērojams izmēra palielinājums. Tās ir lietas, par ko vīriešiem vajadzētu domāt. Seksuāli transmisīvo slimību profilaksei jālieto prezervatīvi. Lai būtu laba veselība un arī laba seksuālā funkcija, svarīga ir fiziskā aktivitāte. Mērena fiziska slodze pāris reižu nedēļā – tas ir minimums, uz ko vajadzētu tiekties, jo liekajam svaram ir nozīmīga ietekme uz seksuālo funkciju. Alkohola lietošana, smēķēšana – tas viss iespaido seksuālo un reproduktīvo funkciju. Ja vīriešiem pēc 40 gadu vecuma ir reproduktīvie plāni, vajadzētu stingri piedomāt par veselīgu uzturu, zaļumu lietošanu uzturā un fiziskajai slodzei atbilstošu tauku un olbaltumvielu daudzumu pārtikā. Tā ir liela problēma, ka mēs bieži vien nesabalansējam apēsto un patērēto.
– Ko jūs novēlētu mūsu vīriešiem?
– Ja vīrieši vēlas ilgstoši saglabāt labu veselību un seksuālo funkciju, novēlu būt aktīvākiem profilaktisko vizīšu apmeklēšanā un sadarbībā ar ārstu. Urologs ir ārsts, kurš rūpējas par šīm lietām.
Skaidrojošā vārdnīca
Serotonīns – viela, kas ir atbildīga par laimes izjūtas un labsajūtas ierosināšanu.
